VM: Slimnīcu reforma neparedz reģionu pacientu koncentrēšanu Rīgā

Lai skaidrotu plānotās pārmaiņas stacionārajā veselības aprūpē un atbildētu uz iedzīvotāju biežākajiem jautājumiem, VM savā tīmekļvietnē izveidojusi informatīvu sadaļu «Slimnīcu tīkls Latvijā». Tajā skaidrots, kāpēc nepieciešamas pārmaiņas slimnīcu tīklā, kā tiek noteikti slimnīcu līmeņi un organizēta pacientu plūsma, kā tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība un ko pārmaiņas nozīmēs reģionu iedzīvotājiem un ārstniecības iestādēm. Sadaļā skaidrota arī neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļu (NMPUN) loma un slimnīcu finansēšanas principi.

Tāpat sadaļā pa reģioniem apkopoti slimnīcu plānotie līmeņi un atspēkoti ar reformu saistītie apgalvojumi.

VM uzsver, ka neatliekamajā medicīnā galvenais princips ir nogādāt pacientu ārstniecības iestādē, kur iespējams sniegt viņa veselības stāvoklim atbilstošāko palīdzību. Tādēļ Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi pacientu ne vienmēr vedīs uz ģeogrāfiski tuvāko slimnīcu, bet gan uz iestādi, kur pieejami nepieciešamie speciālisti, izmeklējumi un ārstēšanas iespējas.

Pacientiem pašiem nebūs jānosaka, kura līmeņa slimnīcā jāvēršas. Atbilstošu ārstniecības iestādi palīdzēs izvēlēties ģimenes ārsti un NMPD, kā arī veselības aprūpē izmantotās elektroniskās sistēmas.

Augstāka līmeņa pakalpojumi ārpus Rīgas būs pieejami Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, Vidzemes slimnīcā, Jelgavas pilsētas slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Vienlaikus paredzēts saglabāt lokālās slimnīcas un tajās nodrošināto neatliekamo palīdzību.

Atbilstoši VM apkopojumam lielākajā daļā slimnīcu NMPUN strādās visu diennakti. Atšķirīgs modelis paredzēts Līvānu slimnīcā, kur plānots steidzamās medicīniskās palīdzības punkts ar internistu vai ķirurgu no plkst. 8 līdz 20 un māsu visu diennakti. Savukārt Limbažu slimnīcā internists vai ķirurgs būs pieejams darbdienās no plkst. 8 līdz 20.

Insulta pacientu aprūpi, traumatoloģiju, onkoloģiju un kardioloģiju paredzēts koncentrēt slimnīcās ar atbilstošu personālu un tehnisko nodrošinājumu. Iestādēs, kurās stacionāro pakalpojumu klāsts saruks, saglabās ambulatoro aprūpi, neatliekamo palīdzību un stacionāro ārstēšanu atbilstoši slimnīcas profilam.

VM noraida arī bažas, ka Balvos, Limbažos un citviet pacientus vairs neuzņems. Ministrija norāda, ka neatliekamā palīdzība tiks nodrošināta visās slimnīcās neatkarīgi no to līmeņa un iedzīvotājiem būs pieejami ārsti, diagnostiskie izmeklējumi un palīdzība atbilstoši slimnīcas profilam.

VM atkārtoti uzsver, ka nevienu slimnīcu nav paredzēts slēgt, tomēr daļai iestāžu mainīsies finansējums un valsts vairs neapmaksās atsevišķus stacionāros pakalpojumus, ja to sniegšanu konkrētajā vietā neuzskatīs par medicīniski vai ekonomiski pamatotu. Tā vietā paredzēts stiprināt ambulatoro aprūpi un neatliekamo palīdzību.

Valdības 28. jūlijā pieņemtie grozījumi veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā paredz izmaiņas NMPUN darba organizēšanā un finansēšanā. VM uzsver, ka slimnīcu finansējumu veido ne tikai maksa par NMPUN darbu, bet arī finansējums dežūrārstiem, ārstēšanai stacionārā, ambulatorajiem pakalpojumiem un citām programmām.

VM norāda, ka finansējumu nav paredzēts izņemt no stacionārās veselības aprūpes, bet pārstrukturēt citu pakalpojumu nodrošināšanai. Pusi līdzekļu, kas atbrīvosies pēc uzņemšanas nodaļas finansējuma pārskatīšanas, plānots novirzīt atpakaļ attiecīgajai slimnīcai citu pakalpojumu attīstīšanai.

Ministrija noraida arī apgalvojumu, ka reforma esot eksperiments. Jauno modeli veidoja, analizējot ārstniecības personu pieejamību, pakalpojumu apjomu, neatliekamās palīdzības pacientu plūsmu un slimnīcu spēju nodrošināt diennakts pakalpojumus. Pašreizējā piecu līmeņu sistēma nenodrošina vienādu pakalpojumu pieejamību un kvalitāti viena līmeņa slimnīcās, norāda VM.

Reformas gaitā paredzēts izvērtēt NMPD brigāžu izvietojumu un nepieciešamības gadījumā pilnveidot to tīklu. Plānveida pakalpojumu saņemšanai pacientiem arī turpmāk būs tiesības izvēlēties ārstniecības iestādi ārpus sava reģiona.

Kā vēstīts, valdības apstiprinātā slimnīcu tīkla reforma paredz ārstniecības iestāžu sadalījumu trīs līmeņos un pakāpenisku pāreju uz jauno modeli līdz 2029. gadam. Zaļo un zemnieku savienība un Latvijas Slimnīcu biedrība iepriekš paudušas bažas, ka iecerētās izmaiņas varētu negatīvi ietekmēt veselības aprūpes pieejamību reģionos.