Valdība varētu pagarināt ierobežojumu termiņu Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā

ĀM norāda, ka, ņemot vērā Krievijas sākto militāro iebrukumu Ukrainā, strauji audzis Krievijas pilsoņu skaits, kuri pa sauszemes robežu vēlējās ieceļot Eiropas Savienībā (ES).

ES Padomes ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Prāgā 2022.gada 30.augustā un 31.augustā tika panākta vienošanās, ka, ņemot vērā sarežģīto ietekmi uz robežvalstīm, dalībvalstis nacionālā līmenī var veikt pasākumus, lai ierobežotu ieceļošanu ES saskaņā ar Eiropas Parlamenta un ES Padomes regulu, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām.

Ievērojot minēto vienošanos, Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija koordinēti veica izmaiņas nacionālajos tiesību aktos, lai ierobežotu Krievijas pilsoņu, kuri ilgstoši ir atbalstījuši un turpina atbalstīt Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma agresīvās darbības un ir līdzatbildīgi par Krievijas agresiju Ukrainā, ieceļošanu.

Latvijā šādi ierobežojumi tika noteikti 2022.gada 9.septembrī. Atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam ir ierobežota arī vīzu izsniegšana Krievijas pilsoņiem. Kopš rīkojuma pieņemšanas dienas 2022.gadā līdz 2023.gada 31.decembrim Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs Krievijas pilsoņiem izsniegtas 1956 vīzas.

ĀM skaidro, ka vīzu pieteikumi tiek pieņemti tikai izņēmuma gadījumos — no Latvijas un ES dalībvalstu pilsoņu ģimenes locekļiem, no Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši uzturēšanās tiesības Latvijā, pamatojoties uz Repatriācijas likumu un Imigrācijas likumu, kā arī gadījumos, ja pastāv humāni apsvērumi, piemēram, tuva radinieka smaga slimība vai bēres, apdraudējums personas drošībai, ar Latvijas tiesas pavēsti aicināti piedalīties tiesas sēdē.

Patlaban arī citās ES dalībvalstīs, piemēram, Somijā un Čehijā nacionālā līmenī ir pieņemti normatīvi, kas ierobežo Krievijas pilsoņu ieceļošanu. ĀM rīcībā nav informācijas, kas liecinātu, ka kāda no valstīm plānotu atvieglot noteiktos ierobežojumus.

ĀM vērš uzmanību, ka patlaban rīkojums ir spēkā līdz 4.martam. Rīkojums paredz ieceļošanas ierobežojumus Krievijas pilsoņiem, kuri vēlās šķērsot ES ārējo robežu tūrisma un izklaides nolūkos. Nepagarinot rīkojuma darbības termiņu, tiktu pieļauta situācija, kad Krievijas pilsoņi, kuri rada apdraudējumu arī Latvijas iekšējai drošībai, var brīvi ieceļot un uzturēties ES.

Papildus arī Eiropas Komisija savā 2022.gada 30.septembra paziņojumā par vispārējiem vīzu izsniegšanas noteikumiem un pamatnostādnēm par Krievijas pilsoņu kontroli pie ārējām robežām norāda, ka robežiestādēm būtu intensīvi un individuāli jāpārbauda iespējamais paaugstinātais drošības risks, ko rada tādas valsts pilsoņa ieceļošana Šengenas zonā, kas izvērš Eiropā karu.

Rīkojuma projekts paredz pagarināt ierobežojumu termiņu uz vienu gadu — līdz 2025.gada 4.martam. ĀM atzīmē, ka Latvijas robežiestādes uz ārējām robežām veic katra robežas šķērsotāja individuālu izvērtējumu saskaņā ar Šengenas robežu kodeksu un katrai personai, ja tiek liegta ieceļošana Latvijā, tiek izsniegts individuāls lēmumus, kuru iespējams pārsūdzēt augstākai iestādei. Rīkojums atvieglo robežiestāžu darbu nosakot, ka nebūtiskiem ceļotājiem, kuri apdraud valsts iekšējo drošību ieceļošana Latvijā atsakāma.