Valdība nosaka 20 miljonu eiro griestus par vienu «Rail Baltica» kilometru

Viņš skaidroja, ka, balstoties uz neatkarīgu konsultantu pētījumu, valdība noteica, ka nedrīkstēs pārsniegt 20 miljonus eiro par kilometru. Šajā summā nav ņemtas vērā «lielās būves», bet tajā ietilpst sliedes, elektrifikācija un signalizācija, lai «fiziski varētu pārvietoties vilciens pa pamattrasi.»

«Tās ir pamattrases izmaksas, tur nav iekšā vilcienu,» uzsvēra Kulbergs. Līdz šim, pēc Kulberga teiktā, kilometra izmaksas svārstījās no 28 līdz 32 miljoniem eiro.

Tāpat viņš sacīja, ka, piesaistot konsultantu, Satiksmes ministrijai (SM) līdz decembrim būs jāizstrādā minimālais projekta scenārijs, kad būšot zināmas arī reālās pirmās kārtas izmaksas. «Ar minimālākajiem resursiem ir jāsaprot, kā var nonākt pie funkcionāla dzelzceļa,» viņš sacīja.

Politiķis tāpat uzsvēra, ka valdība atbalstīja arī pirmās kārtas tvērumu, kas paredz pamattrases uzbērumu vienam sliežu ceļam ar iespēju nākotnē izbūvēt otru sliežu ceļu, kā arī paredz ne vairāk kā četras reģionālās stacijas.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Latvijas noslēgtais pamattrases līgums, kas noslēgts 2023. gada decembrī ar pilnsabiedrību «E.R.B. Rail JV», ir ļoti neizdevīgs, jo laikā, kad nekas netiek būvēts, ir jāmaksā kompensācijas, ir dīkstāve un turpinās sadārdzinājums.

Premjers arī informēja, ka ir panākta vienota Baltijas valstu pozīcija kopīgi nonākt līdz tehniski minimālākajam risinājumam, lai dzelzceļš būtu funkcionāls un «tā izmaksas varētu samazināt par miljardiem».

LETA jau ziņoja, ka Baltijas valstis ir vienojušās par dzelzceļa projekta «Rail Baltica» pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam.

Kulbergs iepriekš norādīja, ka Baltijas valstis ir izstrādājušas gala dokumentu, kas ir paziņojums Eiropas Komisijai (EK) par trīs Baltijas valstu līmeņa vienošanos par «Rail Baltica» projekta turpināšanu. Pēc Kulberga teiktā, galvenie elementi, kas ir ietverti šajā paziņojumā, ir kopīga vienošanās par pirmās fāzes tālāko procesu, kā arī kopīga nostāja par to, kad un kā šis projekts ir jārealizē.

«Briselē Baltijas valstis uzsvērs, ka nākamajā finansēšanas aploksnē uz trim Baltijas valstīm obligāti jābūt 10 miljardu eiro finansējumam no Eiropas, lai šo projektu šā brīža situācijā vispār varētu realizēt,» teica Kulbergs.

Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstīm ir nepieciešams Eiropas Savienības (ES) finansējums, jo ar nacionālo budžetu, kad Baltijas valstis būtisku finansējumu novirza Eiropas ārējās robežas stiprināšanai, projektu nav iespējams finansēt.

Tāpat ziņots, ka «Rail Baltica» projekta pamattrase pirmajā kārtā Latvijā plānota esošajā tvērumā, kas paredz izveidot «Rail Baltica» pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai, kā arī pabeigt būvdarbus Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā, lai nodrošinātu iespēju savienot «Rail Baltica» un esošo dzelzceļa tīklu.

«Rail Baltica» pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.