Tiesa pēc 2 nedēļām turpinās skatīt lietu pret tiesnesi Siliņeviču un vēl divām personām par krāpšanu ar fiktīvu nodarbināšanu

Tāpat tiesā plānota rakstisko pierādījumu pārbaude.

Iepriekš tiesa konstatēja nesakritības liecinieces sniegtajās liecībās tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā.

Gunta Želve, kura bija strādājusi personāla jomā tiesā, norādīja, ka vairākkārt redzējusi, iespējams, fiktīvi nodarbināto arhīvisti Zentu Zvirgzdiņu gan tiesas telpās, gan arhīvā, turpretim pirmstiesas izmeklēšanā Želve esot liecinājusi, ka Zvirgzdiņu darbā nav redzējusi.

Tāpat Želve sēdē uzsvēra, ka bija gan telefoniski sazinājusies ar Zvirgzdiņu, zvanot uz arhīvu, lai viņa ierastos parakstīt kādus dokumentus, gan prasījusi toreizējai tiesneša palīdzei Diānai Vilhovikai, lai viņu pasauc uz kabinetu, tomēr pirmstiesas liecībās teikts, ka nepieciešamos Zvirgzdiņas parakstus dokumentiem Želve saņēmusi tikai ar Vilhovikas starpniecību.

Lieciniece Mārīte Krūmiņa, kura strādājusi Rīgas rajona tiesas arhīvā līdz 2019. gadam, norādīja, ka Zvirgzdiņas uzvārdu bija redzējusi, iespējams, darbinieku veiktajos žurnālos un citos vecos dokumentos.

Krūmiņa arī pastāstīja, ka pēc viņas aiziešanas no tiesas Vilhovika viņai zvanījusi un teikusi, ka, iespējams, būs tiesvedība, kā arī norādījusi, ka Zvirgzdiņa ir Vilhovikas vīra māte.

Iepriekšējā Siliņevičas palīdze Elīna Vindule, kura patlaban strādā kā pašreizējās tiesas priekšsēdētājas palīdze, tiesā liecināja, ka Zvirgzdiņu pati nepazina un viņas vārdu bija redzējusi tikai dokumentos.

Kad tiesas priekšsēdētājas amatā stājusies cita persona, Vindulei lūgts noskaidrot, kur Zvirgzdiņa strādā. Viņa esot apzinājusi kolēģus, taču neviens nezinājis šādu darbinieci un nevarējis pateikt, kurā ēkā viņa strādā.

Vindule arī liecināja, ka Vilhovika viņai bija atnesusi Zvirgzdiņas atlūgumu, kuru toreizējā Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Ieva Čudina neesot vēlējusies pieņemt, jo gribējusi, lai Zvirgzdiņa pati to iesniedz. Vēlāk Zvirgzdiņa atlūgumu pati nogādājusi Čudinai.

Iepriekšējā tiesas sēdē Čudina klāstīja, ka par Zvirgzdiņu uzzinājusi, kad stājās amatā 2023. gadā un pārskatījusi personālsastāvu. Siliņevičas pilnvaru laikā veiktos darbus viņa nebija pārbaudījusi.

Čudina iepriekš strādāja Rīgas rajona tiesā par tiesnesi un priekšsēdētājas vietnieci, bet par priekšsēdētāju kļuva pēc tam, kad Siliņeviča šo amatu atstāja.

Par Zvirgzdiņas nodarbinātību tolaik jaunā priekšsēdētāja sākusi šaubīties, kad nevarējusi atrast, kurā Rīgas rajona tiesas ēkā viņa strādā. Šaubas pastiprinājušās pēc saņemtajām atbildēm no tiesas darbiniekiem, kuri apgalvojuši, ka nav redzējuši Zvirgzdiņu, bet tikai zinājuši par tādas darbinieces eksistenci.

Kā norādīja Čudina, kad viņa pajautāja par konkrēto arhīvisti toreizējai tiesneša palīdzei Diānai Vilhovikai, atbildē bija saklausāms satraukums par izrādīto interesi, turklāt Vilhovika sacījusi, ka nepieciešamības gadījumā arhīviste var uzrakstīt atlūgumu.

Citi darbinieki savukārt Čudinai skaidrojuši, ka Zvirgzdiņa savas veselības dēļ nespēj strādāt pilna laika darbu un nāk uz tiesu tikai tad, kad tas īpaši nepieciešams.

Siliņeviča patlaban turpina darbu Rīgas pilsētas tiesā Ieriķu ielā 5 par tiesneša palīgu. Vilhovika un Zvirgzdiņa vairs nav nodarbinātas tiesā.

Prokuratūra aģentūru LETA iepriekš informēja, ka apsūdzēto personu veikto krāpniecisko darbību rezultātā no Tiesu administrācijas budžeta līdzekļiem izkrāpts 137 371 eiro.

Lietā trīs personas apsūdzētas par krāpšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās lielā apmērā. Turklāt viena persona apsūdzēta arī par to, ka mantkārīgā nolūkā tīši viltoja dokumentus, kas piešķir tiesības, un, apzinoties, ka tie ir viltoti, izmantoja tos.

Kā izriet no apsūdzības, tiesneša palīdze Vilhovika 2006. gada nogalē piedāvāja Zvirgzdiņai nodibināt fiktīvas darba tiesiskās attiecības ar konkrēto tiesu. Zvirgzdiņa, apzinoties, ka nekādi darba pienākumi viņai nebūs jāpilda un ka tiks veikti nodokļu maksājumi par it kā padarīto darbu, piekrita viņas fiktīvai noformēšanai darbā minētajā tiesā, kā arī piekrita tam, ka saņemto darba samaksu nodos tiesneša palīdzei.

Saskaņā ar apsūdzību, tiesneša palīdze vairākkārt viltoja personas parakstu, lai sagatavotu visus nepieciešamos dokumentus personas pieņemšanai darbā. Tāpat tiesneša palīdze veica darbības, radot priekšstatu par personas nodarbinātību — viltoja parakstus darba līgumu grozījumos, sagatavoja pamatojumus apbalvošanai un piemaksu piešķiršanai, aizpildīja darba novērtēšanas veidlapas, kā arī viltoja parakstus amata aprakstos un Tiesu administrācijas izdotajos rīkojumos, uzskata prokuratūra.

Tikušas sagatavotas arī fiktīvi nodarbinātās personas darba uzskaites tabulas, kas iesniegtas Tiesu administrācijā, kur atbildīgā persona, būdama maldināta par personas nodarbinātību, aprēķinājusi un pārskaitījusi fiktīvi nodarbinātajai personai ikmēneša darba algu, atvaļinājuma pabalstus, naudas balvas un piemaksas pie algas uz viņas norādīto bankas kontu, ar kurā ieskaitītajiem naudas līdzekļiem rīkojusies tiesneša palīdze.

2008. gadā, mainoties konkrētās tiesas priekšsēdētājiem, jaunā vadītāja Siliņeviča, apzinoties, ka iepriekš minētā persona tiesā ir nodarbināta fiktīvi, kopā ar savu palīdzi vienojusies un nolēmusi turpināt veikt krāpnieciskās darbības, pavēstīja prokuratūrā.

Tiesneša palīdze turpināja veikt darbības, radot priekštatu par personas nodarbinātību, savukārt tiesas priekšsēdētāja sniedza nepatiesas ziņas par viņas nodarbinātību, tas ir, saskaņoja un apstiprināja darba laika uzskaites tabulas, kā arī apstiprināja un Tiesu administrācijai nosūtīja ierosinājumus par naudas balvu piešķiršanu, motivācijas piemaksu noteikšanu un piemaksu par papildus darba veikšanu fiktīvi nodarbinātajai personai, pausts apsūdzībā.

Apsūdzēto personu veikto krāpniecisko darbību rezultātā laika periodā no 2006. gada līdz 2023. gadam no Tiesu administrācijas budžeta līdzekļiem tika izkrāpti kopumā 137 371,68 eiro, uzskata prokuratūra.

Vienlaicīgi kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas laikā konstatēta kādu Tiesu administrācijas iekšējo noteikumu, kas saistīti ar tiesu darbiniekiem piešķiramo naudas balvu izmaksas saskaņošanu, neatbilstība likumam, kas var radīt nepārskatāmu, nepamatotu un nesaimniecisku, iespējams, pat krāpniecisku, valsts budžeta līdzekļu izlietojuma risku.

Tāpēc prokurors Tiesu administrācijai nosūtīja prokurora protestu, lūdzot veikt visas nepieciešamās darbības un pasākumus, lai novērstu šādu iekšējo noteikumu neatbilstību likumam. Par konstatēto faktu tika informēta arī tieslietu ministre.

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti atļāva sākt kriminālvajāšanu pret tiesnesi Siliņeviču.

Atbilstoši likumam tiesnese no amata atstādināta, jo viņa kriminālprocesā ir ieguvusi procesuālo statusu kā persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

2002. gada aprīlī Saeima Siliņeviču iecēla, un 2005. gada aprīlī apstiprināja par Rīgas rajona tiesas tiesnesi. 2003. gada decembrī viņai tika uzdots pildīt Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieka pienākumus, bet 2005. gada jūlijā viņu iecēla par Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieci. No 2008. gada oktobra viņa 15 gadus bija Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja.

Par ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā Siliņeviča savulaik apbalvota ar Tieslietu ministrijas I pakāpes Atzinības rakstu un «zelta» spalvu, Tieslietu sistēmas III pakāpes Goda zīmi par priekšzīmīgu un godprātīgu tiesneša amata pienākumu veikšanu, nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā un Tieslietu ministrijas Pateicības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu tiesu sistēmas attīstībā un tiesu reformas ieviešanā.

Siliņevičas valsts amatpersonas deklarācija par 2024. gadu liecina, ka viņa turpinājusi strādāt tiesā, algā gada laikā saņemot vairāk nekā 53 000 eiro. Vēl pāris tūkstošus viņa nopelnījusi no īpašumu izīrēšanas. 2024. gada izskaņā viņas parādsaistības bijuši aptuveni 115 000 eiro, bet viņa pati bija aizdevusi 30 000 eiro. Tobrīd viņai nav bijuši uzkrājumi, kuru summa pārsniegtu 20 minimālās mēnešalgas.

Siliņeviča skatījusi vairākas skaļas lietas, piemēram, vienu no «Latvenergo», kā arī vienu no Rīgas Centrāltirgus kukuļošanas lietām.