«Tallink» sācis kolektīvās atlaišanas procesu 550 darbiniekiem Latvijā

«Tallink Latvija» piektdien informējis Nodarbinātības valsts aģentūru, kuģu apkalpes locekļus un krasta personālu par to, ka sāk kolektīvās atlaišanas procesu 550 darbiniekiem Latvijā. 

Atlaišanas process skars apkalpes locekļus uz kuģiem «Isabelle» un «Romantika», kas kursē zem Latvijas karoga, kā arī uzņēmuma krasta darbiniekus Latvijā, taču vairākums darbinieku, uz kuriem attieksies atlaišana, ir kuģu apkalpojošais personāls.

Kompānijā atzīmēja, ka izsludinātā ārkārtējā stāvokļa un noteikto ceļošanas ierobežojumu dēļ maršrutu Rīga-Stokholma apkalpojošie «Tallink» kuģi «Isabelle» un «Romantika» ir bijuši spiesti pārtraukt reisus un kopš marta vidus atrodas Rīgas ostā. Šobrīd nav zināms, kad šajā maršrutā varētu atsākties satiksme. Atbilstoši kuģošanas noteikumiem, šobrīd uz abiem kuģiem ir minimāli nepieciešamais tehniskais personāls, bet visi pārējie darbinieki, kuri strādāja uz kuģiem, atrodas mājās un saņem samazinātas algas, kuras maksā uzņēmums.

«Šodien mēs paziņojam lēmumu, kuru nācās pieņemt ar ļoti smagu sirdi. Esam spiesti spert šo soli, lai gan nepārtraukti meklējām dažādus risinājumus, kas neliktu nonākt punktā, kad vairs nav citas iespējas, kā vien zaudēt mums vitāli svarīgus cilvēkus un darba vietas,» pauda «Tallink Grupa» galvenais izpilddirektors Pāvo Negene.

Viņš norādīja, ka pašreiz nav zināms, kad situācija varētu mainīties un kuģi kaut daļēji varētu atsākt darbu. 

«Ir skaidrs, ka satiksme maršrutā Rīga-Stokholma netiks atjaunota rīt vai pat pēc dažiem mēnešiem. Pastāv iespēja, ka šogad maršruts vispār netiks atjaunots pirmskrīzes līmenī. Ir skaidrs, ka tuvākajā nākotnē uzņēmums nevarēs cilvēkiem Latvijā piedāvāt tādu pašu darba vietu skaitu,» pauda Negene.

Pēc «Tallink» pašreizējām aplēsēm, pastāv iespēja, ka pēc ierobežojumu atcelšanas atjaunotajā maršrutā Rīga-Stokholma sākotnēji varētu kursēt viens kuģis.

Negene pauda cerību, ka Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā, valdība apsvērs pasākumus kuģošanas nozares atbalstam, lai jūras satiksme starp Latviju un Zviedriju varētu atjaunoties pēc iespējas ātrāk, kaut ierobežotā apmērā. 

Viņš arī atzīmēja, ka līnijas pastāvēšanas laikā starp Latviju un Zviedriju ar «Tallink» prāmjiem pārvadāti 8,6 miljoni pasažieru. 

«Līdz šim Latvijas varas iestādes nav piedāvājušas nekādus risinājumus mūsu sektoram. Nesen nosūtījām vēl vienu lūgumu Latvijas valdībai pēc atbalsta, un ceram, ka valdības locekļi uzskatīs par svarīgu un nepieciešamu saglabāt jūras satiksmi starp Rīgu un Stokholmu, kā arī atradīs līdzekļus, lai atbalstītu starptautisko kuģošanu,» pauda «Tallink» pārstāvis.

«Tallink Latvija» reģistrēts 2005.gadā, un tā pamatkapitāls ir 35 560 eiro, liecina «Firmas.lv» informācija. Uzņēmuma finanšu dati par 2019.gadu vēl nav publiskoti, bet 2018.gadā kompānija strādāja ar 2,159 miljonu eiro apgrozījumu un 246 459 eiro peļņu.