Bankā norāda, ka pēc Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) atļaujas saņemšanas, kā arī Konkurences padomes saskaņojuma pirmdien, 11.decembrī, ir pabeigts darījums, kurā «Signet Bank» iegādājās «LPB Bank».
Paredzēts, ka «Signet Bank» un «LPB Bank» turpinās darboties kā atsevišķas kredītiestādes un pašreiz izmaiņas ikdienas darbā ar klientiem un klientu apkalpošanā nebūs.
Bankā norāda, ka «LPB Bank» turpinās strādāt kā «Signet Bank» grupas meitasuzņēmums, saglabājot kredītiestādes licenci un fokusējoties uz «FinTech» uzņēmumu apkalpošanu, «Banking as a Service» (BaaS) pakalpojumu sniegšanu un inovatīviem digitāliem finanšu produktiem. Darījumā paredzēta «LPB Bank» zīmola maiņa.
Pēc sagatavošanās darbu pabeigšanas, tiem «LPB Bank» klientiem, kuri izmanto klasiskos banku produktus, tiks piedāvāts sākt sadarbību ar «Signet Bank».
Par turpmākiem «LPB Bank» attīstības plāniem tiks ziņots atsevišķi.
Pēc bankā skaidrotā, šis darījums dos iespēju palielināt «Signet Bank» grupas biznesa apmērus, stiprināt digitālos risinājumus, kā arī būtiski palielināt un dažādot klientiem piedāvāto finanšu pakalpojumu un produktu klāstu.
«»LPB Bank» iegāde ir viens no stratēģiskiem soļiem «Signet Bank» grupas attīstībā, kas ļaus izmantot izaugsmes iespējas «FinTech» jomā. Inovatīvi un efektīvi, augsti tehnoloģiskie digitālie finanšu risinājumi ir nākotnes virzītājspēks banku sektorā, un «LPB Bank» digitālo risinājumu integrācija stiprinās «Signet Bank» grupas finanšu potenciālu,» skaidro «Signet Bank» valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.
Viņš arī norāda, ka Latvijā joprojām trūkst banku produktu, kas ir vērsti uz «FinTech» uzņēmumu apkalpošanu un finanšu sistēmas inovāciju veicināšanu.
Savukārt «LPB Bank» padomes priekšsēdētājs Biomins Kajems atzīmē, ka lēmums par akciju pārdošanu pieņemts, izvērtējot resursus, vēlmes un vīziju par grupas attīstību.
«Izvērtējot visus mūsu resursus, vēlmes un vīziju par grupas attīstību, pieņēmām lēmumu par bankas akciju pārdošanu, kas, jāatzīst, nenāca viegli. Šīs darījums dod «LPB Bank» iespēju turpināt augt un attīstīties jaunā, inovatīvā un dinamiskā vidē,» pauž Kajems.
Jau vēstīts, ka Latvijas Banka decembra sākumā piemēroja «LPB Bank» 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu.
Latvijas Banka ar «LPB Bank» noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka «LPB Bank» veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.
Vienlaikus par konstatētajiem normatīvu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo «LPB Bank» ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.
Administratīvais līgums ar «LPB Bank» noslēgts, pamatojoties uz 2021.gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un 2023.gadā Latvijas Bankas pārbaudēs konstatēto, kā arī saistībā ar 2018.gada 16.oktobrī pieņemto FKTK lēmumu par 2,2 miljonu eiro soda naudas piemērošanu par NILLTPF novēršanas normatīvu prasību pārkāpumiem, ko «LPB Bank» pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā.
Latvijas Bankas pārstāvji informēja, ka 2018.gadā «LPB Bank» nebija nodrošinājusi savai darbībai un augsta riska klientiem piemītošā NILLTPF riska pārvaldīšanai atbilstošu iekšējās kontroles sistēmas darbību un spēju identificēt un efektīvi vadīt tai piemītošo NILLTPF un sankciju risku.
«LPB Bank» nepiekrita FKTK lēmumam, un pēc tās pieteikuma par FKTK padomes lēmuma atcelšanu Administratīvajā apgabaltiesā tika ierosināta administratīvā lieta, kuru «LPB Bank» šobrīd ir apņēmusies lūgt tiesai izbeigt, atzīstot iepriekš FKTK konstatētos pārkāpumus. «LPB Bank» ir veikusi pasākumus 2018.gadā konstatēto pārkāpumu novēršanai un izstrādājusi pasākumu plānu turpmākai iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanai, kas ir priekšnoteikums administratīvā līguma slēgšanai un soda naudas samazināšanai.
Papildus minētajam 2021.gadā FKTK veica pārbaudi un 2023.gadā Latvijas Banka veica mērķa pārbaudi «LPB Bank», kuru laikā tika konstatēti NILLTPF novēršanas jomas normatīvo aktu pārkāpumi un iekšējās kontroles sistēmas trūkumi, tostarp risku pārvaldības procesā, iekšējā audita funkcijas nodrošināšanā, kā arī klientu izpētē un darījumu uzraudzībā, piemēram, ar seifu pakalpojumu sniegšanu saistīto risku pārvaldībā un ziņošanā par aizdomīgiem finanšu darījumiem.
Tāpat vēstīts, ka FKTK, kas no šā gada pievienota Latvijas Bankai, 2022.gada 7.jūlijā atļāva «Signet Bank» un «Expobank» apvienošanos. Abu banku darbības apvienošana īstenota, «Signet Bank» nododot «Expobank» savu kredītiestādes uzņēmumu — visus «Signet Bank» aktīvus un saistības, ar klientiem un darījumu partneriem noslēgtos līgumus un «Signet Bank» dalību citās sabiedrībās. Tādējādi «Signet Bank» 2022.gada 12.jūlijā mainīja nosaukumu uz «SB Resolution», bet «Expobank» pārtapa par «Signet Bank».
2023.gada deviņos mēnešos «Signet Bank» strādāja ar peļņu 4,319 miljonu eiro apmērā, kamēr bankas grupas peļņa bija 3,794 miljoni eiro. «Signet Bank» aktīvi 2023.gada 30.septembrī bija 385,373 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,3% mazāk nekā 2022.gada beigās, kad bankas aktīvi bija 394,307 miljoni eiro.
«Signet Bank» akcionāri ir deviņi Latvijas un starptautiskie privātie investori, tostarp «Signet Acquisition III» (24,5%), kuras vienīgais akcionārs ir ASV investors Aleksandrs Solovejs, AS «RIT Group» (19,51%), kura pieder Rapoportu ģimenei, un SIA «Reglink» (15,93% ), kuras dibinātāja ir Irīna Pīgozne.
Savukārt «LPB Bank» šogad deviņos mēnešos strādāja ar peļņu 789 000 eiro apmērā, kas ir 3,9 reizes mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2023.gada septembra beigās bija 168,906 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,4% vairāk nekā 2022.gada beigās, kad «LPB Bank» aktīvi bija 164,994 miljonu eiro apmērā.
«LPB Bank» vienīgais īpašnieks ir «Mono». Savukārt «Mono» īpašnieki ir Mihails Uļmans (49,43%), ASV pilsonis Aleksandrs Plotkins (32,67%) un Kajems (17,9%), liecina «Firmas.lv» informācija.
Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā 2023.gada 20.maijā sāka skatīt maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības krimināllietu, kurā par slepkavības izdarīšanu sevišķi pastiprinošos apstākļos apsūdzētas trīs personas.
Policija lietu prokuratūrai nodeva 2022.gada novembra beigās pret četrām personām — trīs Latvijas pilsoņiem un vienu Krievijas pilsoni. Tostarp lietā apsūdzēts uzņēmējs Aleksandrs Babenko par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu, bet Uļmans par uzkūdīšanu un atbalstīšanu.
Bunkus tika nošauts 2018.gada 30.maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna.
«Firmas.lv» informācija arī liecina, ka ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2022.gada 30.maija lēmumu ir piemērots arests Uļmana mantai — «Mono» 1 235 746 kapitāldaļām ar vērtību 8 650 222 eiro, lai nodrošinātu procesuālo izdevumu, cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu un arī iespējamo mantas konfiskāciju kā papildsodu.
Latvijas Bankā aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja, ka «Mono» piederošajām bankas daļām arests nav uzlikts, bet arests ir Uļmanam piederošajām daļām «Mono», kas šajā darījumā netiek skartas.
Pēc aktīvu apmēra «LPB Bank» 2022.gada beigās bija mazākā banka Latvijā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.