Saulkrastu novadā noteiktas vietas, kur varēs atrasties ar suni bez pavadas

Ja suņa īpašnieks nodrošina pastāvīgu un pilnīgu suņa kontroli, ar suni bez pavadas atļauts atrasties iekšzemes publiskajos ūdeņos, ārpus peldvietām, laika posmā no 30. augusta līdz 1. maijam. Tāpat ar suni bez pavadas varēs atrasties novada teritorijas krasta kāpu aizsargjoslā, izņemot vietas, kur tas ir aizliegts, meža teritorijā un ārpus apdzīvotām vietām.

Ņemot vērā, ka Saulkrastu peldvietai «Centrs» piešķirts Zilā karoga statuss, peldvietas teritorijā ar suņiem atrasties nav atļauts. Pludmalē ir izvietotas speciālās zīmes par aizliegumu. Zilā karoga prasības paredz ierobežot dzīvnieku klātbūtni vietās, kur jānodrošina augsti higiēnas un drošības standarti. Tajā pašā laikā ārpus šīs oficiāli iezīmētās peldvietas zonas, kas Saulkrastu piekrastē aizņem tikai nelielu daļu jeb 5% no kopējās pludmales, ar suņiem pludmalē atrasties drīkst, ar nosacījumu, ka suns ir pavadā.

Pašvaldībā uzsver, ka suņa īpašniekam ir pienākums rūpēties ne tikai par sava dzīvnieka labturību, bet arī par apkārtējo drošību, mieru un tīru vidi publiskajā telpā. Īpaši svarīgi ir ievērot piesardzību vietās, kur uzturas bērni vai notiek publiski pasākumi, kā arī vienmēr jānodrošina suņa ekskrementu savākšana.

Suns jāved pavadā — publiskās vietās, piemēram, uz ielām, ceļiem vai daudzdzīvokļu māju pagalmos, izņemot īpaši atļautas vietas.

Ja suns atrodas vietā, kur drīkst būt bez pavadas, bet citi cilvēki iebilst, īpašniekam suns ir jāsavaldā un jāuzliek pavada.

Suņu īpašniekam ir jānodrošina suņa ekskrementu savākšana pastaigas laikā. Lai veicinātu pilsētvides tīrību, Saulkrastos izvietotas 16 dzīvnieku ekskrementu urnas, bet Lojas un Pabažu ciemā pa vienai. Pašvaldības policija atgādina, ka dzīvnieku ekskrementu urnas ir paredzētas tikai dzīvnieku ekskrementu izmešanai, nevis sadzīves atkritumiem, kā tas diemžēl vairākkārt konstatēts. Gadījumos, kad speciālās urnas nav pieejamas, suņu īpašniekiem ir atļauts izmest ekskrementus arī nešķiroto sadzīves atkritumu konteineros.

Suņa īpašnieka pienākums ir nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu apkārtējiem un tiktu turēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem labturības standartiem.

Bieži vien situāciju var atrisināt mierīgā sarunā informēt suņa īpašnieku par situāciju, jo īpašnieks var pat nezināt, ka suns ilgi rej. Ja situācija nemainās un suņa riešana būtiski un regulāri traucē mieru, kaimiņi var sūdzēties. Pirmā atbildīgā institūcija, kurai var sūdzēties, ir pašvaldības policija, bet dzīvnieku labturības jautājumos — Pārtikas un veterinārais dienests, ja pastāv aizdomas, ka suns tiek turēts neatbilstošos apstākļos, piemēram, ilgstoši atstāts viens, kas rada pastāvīgu riešanu.