Rinkēvičs aicina NVO finansējuma diskusiju risināt cieņpilnā sarunā

Rinkēvičs akcentēja, ka NVO spēlē lielu un pozitīvu lomu Latvijas kā demokrātiskas valsts attīstībā, norādot, ka organizācijas ir dažādas — tās sniedz atbalstu un palīdzību pacientiem, nodrošina sociālo aprūpi, īsteno militāri patriotisko audzināšanu, kā arī pārstāv lobiju intereses. Viņaprāt, biedrību un nevalstisko organizāciju kopējais darbs ir vērtējams pozitīvi.

Valsts prezidents pauda, ka demokrātiskā sabiedrībā nodokļu maksātāju naudas izlietojums ir pamatots jautājums visiem, kas šo naudu saņem — gan ministrijām, gan pašvaldībām, gan NVO. Viņaprāt, diskusijai par konkrēta finansējuma vai programmas lietderību jānotiek cieņpilnā sarunā, nevis vienpusējā «runāšanā», kuras retorika bieži «aiziet pa grāvjiem, nevis pa ceļu».

Rinkēvičs uzsvēra, ka finansējuma apšaubīšana par NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēžu apmeklējumu un diskusija par lietderību demokrātiju negrauj. Valsts prezidents pieminēja arī, ka, piemēram, attīstības sadarbība ir viena no Eiropas Savienības un Latvijas ārpolitikas pamatlietām, pieļaujot, ka Latvija šā gada budžeta kontekstā šīs prasības ne līdz galam izpilda.

Runājot par diskusiju saistībā ar nākamo valsts budžetu, Rinkēvičs piekrita Kulbergam, ka sarunai par tēriņiem un ieguldījumiem jānotiek, taču aicināja to darīt saprātīgi, nevis pārkliedzot vienam otru.

Kulbergs uzsvēra, ka jautājums, cik liels finansējums un kam tas tiek novirzīts, izraisījis atbildes reakciju, ka viņš esot gribējis organizācijas slēgt un finansējumu atņemt. Premjers uzsvēra, ka viņš to nav tā formulējis, bet grib noskaidrot, kur paliek nodokļu maksātāju nauda.

Ministru prezidents akcentēja, ka Latvijā ir 169 NVO, kas pastāv tikai no viena maksājuma un simtprocentīgi tiek finansētas no valsts budžeta, un uzdeva jautājumu, vai šādas organizācijas vispār var uzskatīt par nevalstiskām un kāpēc to biedri neveic iemaksas.

Premjers uzsvēra, ka Latvijā ir daudz labu NVO, kas pilda valstiskas funkcijas, un pauda gatavību deleģēt tām vēl vairāk valsts funkciju, jo, viņaprāt, privātais sektors un nevalstiskās organizācijas atsevišķus uzdevumus spēj veikt efektīvāk, ātrāk, mērķtiecīgāk un produktīvāk. Runa esot tikai par lietderību.

Kulbergs pauda, ka daļa NVO met ēnu uz citām, labi strādājošām organizācijām, un uzskata, ka gan valdības, gan sabiedrības, gan pašu NVO interesēs ir nošķirt pelavas no graudiem, un tas nākšot par labu visiem.

Valsts prezidents atzīmēja, ka no Ministru prezidenta ir saklausījis gatavību turpināt sarunu. Viņš arī aicināja NVO ar konkrētiem piemēriem skaidrot un aktīvi parādīt, kam finansējums tiek novirzīts, jo arī sabiedrībai ir jautājumi, uz kuriem Valsts prezidents «līdz galam labas atbildes» nav dzirdējis.

«Daudzi svaidāmies ar lozungiem, bet ir arī jābūt konkrētiem, izmērāmiem, parādāmiem darbiem. Es ceru, ka pēc zināma šāda saasinājuma, tad, kad visi būs mazliet nolaiduši tvaiku, mēs varēsim atrast pareizāko risinājumu,» teica Valsts prezidents.

Jau rakstīts, ka Kulbergs pagājušajā nedēļā uzdeva Valsts kancelejai sagatavot pilnu analīzi par valsts piešķirto finansējumu NVO.

Sociālo mediju platformā «X» viņš klāstīja, ka piedalījies Ministru kabineta Memoranda padomes sēdē ar NVO, Pilsonisko savienību un citām organizācijām. Pēc sēdes Kulbergs uzzinājis, ka Valsts kanceleja par katru šādu sēdes apmeklējumu dalībniekiem maksā atlīdzību par piedalīšanos.

NVO sektora pārstāve, Latvijas Platformas attīstības sadarbībai direktore Inese Vaivare savukārt pauda vērtējumu, ka premjera uzsāktā un tālāk atsevišķu personu izvērstā kampaņa pret NVO ir teju kā hibrīdkarš ar mērķi graut iedzīvotāju uzticēšanos pilsoniskajai sabiedrībai un nevalstiskajam sektoram.

Kā vēstīts, Nacionālās apvienības politiķi — iekšlietu ministrs Jānis Dombrava un kultūras ministrs Nauris Puntulis — vērsušies Finanšu ministrijas (FM) Revīzijas iestādē, aicinot paplašināt Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.-2027. gada plānošanas perioda sistēmas audita tvērumu un izvērtēt visus Kultūras ministrijas (KM) administrētos fonda projektus.

Puntulis izdevis rīkojumu apturēt biedrības «Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls» tiesības veikt jebkādas turpmākās finanšu darbības saistībā ar projekta «Sabiedrības daudzveidība un starpkultūru komunikācija profesionāļiem darbā ar trešo valstu valstspiederīgajiem» īstenošanu.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja ministra padomniece Agnese Vārpiņa, KM kā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.-2027. gada plānošanas perioda deleģētā iestāde ir saņēmusi informāciju no Iekšlietu ministrijas (IeM) un FM par biedrības projektā veikto revīziju, kas liecina par vairākiem būtiskiem pārkāpumiem projekta īstenošanā un nosacījumu izpildē.

Projekta kopējā summa ir 249 000 eiro, un no tiem ir apgūti 74 000 eiro, par finansējuma izlietojumu patlaban notiek pārbaudes, norāda ministrijā.

Kā apgalvo NA politiķi, FM veiktā revīzija liecinot, ka biedrība «nevar skaidri nosaukt projekta dalībnieku atlases kritērijus, nav skaidrs izdevumu pamatojums, nav izsekojams un saprotams veikto apmācību apjoms un revīzijas secinājumos norādīts, ka pastāv arī bažas par to, vai nav mākslīgi palielināts dalībnieku skaits projektā». FM pati nekādus secinājumus par pārbaudi nav publiskojusi.

Savukārt Dombrava ir lauzis iepriekšējo ministru noslēgtos IeM sadarbības memorandus ar biedrībām «Gribu palīdzēt bēgļiem» un «Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls», izriet no politiķa paziņojuma tviterī.

Dombrava informējis, ka sākta programmu analīze, kurās paredzēts finansējums arī no IeM fondiem nevalstisko organizāciju finansēšanai. Ministrs apgalvo, ka ir realizēta virkne projektu par simtiem tūkstošu eiro. Izlases kārtā FM ir apskatījusi vienu no šādiem projektiem un secinājusi, ka būs nepieciešams 100% apmērā visu naudu atmaksāt, jo ir saskatāmi rupji pārkāpumi.

Šo lēmumu skartās organizācijas pārmetumus ir novērtējušas kā nepamatotus un saskata NA rīcībā centienus ierobežot pilsonisko sabiedrību.