Rīgas mērs neveidos jaunu Vaivoda disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju

Tāpēc izveidot kādu jaunu pārkāpuma vērtēšanas komisiju ārpus pašvaldības, kas sāktu lietu vērtēt no jauna, būtu sarežģīti vai pat gandrīz neiespējami.

Reaģējot uz Rīgas domes «Jaunās vienotības» (JV) frakcijas bažām par iespējamu interešu konfliktu, Staķis lūgšot pašvaldības juristiem šīs bažas izvērtēt, pirms tam lūdzot JV iesniegt oficiālu dokumentu par to, kur un kāpēc disciplinārlietas izmeklētāji nonāk interešu konfliktā.

Staķis uzskata, ka nebūtu labs signāls politiķim dot uzdevumu vai pat paust viedokli par to, kā būtu jānotiek disciplinārlietas izmeklēšanai. «Droši vien tāds nebija mērķis, bet publiskajā telpā tas jau sākt atgādināt politisku spiedienu. Aicinu neiet pāri šīm «sarkanajām līnijām»,» saka Staķis.

Kā ziņots, JV šodien JV frakcijā vienbalsīgi pausts atbalsts Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Jāņa Vaivoda disciplinārlietas izmeklēšanai, ja ir aizdomas vai pazīmes par nesaimniecisku rīcību.

Taču, ņemot vērā situāciju, ka pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange izdevis rīkojumu par ielu asfaltēšanu, izmantojot uzturēšanas līgumus, un šī mehānisma izmantošana tiek pārmesta Vaivodam kā nesaimnieciska, JV šodien koalīcijas sanāksmē aicināja nodrošināt objektīvu disciplinārlietas izmeklēšanu.

Frakcijas ieskatā pastāv bažas, ka ne pašvaldības izpilddirektors, ne viņa birojs šajā situācijā nevar būt objektīvi un būtu nepieciešama neatkarīga izmeklēšana.

Savukārt Rīgas domes frakcija «Par/Progresīvie» šodien izplatīja paziņojumu, kurā šāds JV solis vērtēts kā politiskais spiediens uz Rīgas domes izpilddirektoru Langi.

Kā ziņots, balstoties uz trauksmes cēlāja ziņojumu no amata uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādinātas divas Satiksmes departamenta amatpersonas — departamenta direktora pienākumu izpildītājs Vaivods un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Andrejs Urtāns.

Amatpersonām tiek pārmesta vairāku miljonu eiro nesaimnieciska izlietošana.

Pārbaudē secināts, ka Satiksmes departamentā nav izveidota atbilstoša uzskaites sistēma, kas ļautu pārliecināties par paveikto darbu apjomu un ieklātā asfalta daudzumu, līdz ar to neesot iespēju pārliecināties par to, vai darbi nav mākslīgi sadārdzināti.

Tāpat konstatēts, ka asfalta klāšanas darbu pasūtījumos konkrētos gadījumos piemēroti risinājumi, kas nav saimnieciski izdevīgākie.