Rail Baltica staciju būvniekiem no valsts budžeta plāno piesaistīt 33,3 miljonus eiro

SM norāda, ka atbilstoši aktuālajām aplēsēm papildu nepieciešamais finansējums būvniecības izmaksu indeksācijai un darbiem finansēšanas līgumos ietverto aktivitāšu pabeigšanai līdz šā gada beigām ir 39,095 miljoni eiro bez PVN.

Tādējādi SM plāno piesaistīt papildu valsts budžeta līdzekļus 33,306 miljonu eiro apmērā bez PVN, lai izpildītu saistības «Rail Baltica» projekta īstenošanai Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un Rīgas lidostas stacijās.

Tāpat SM rosina veikt finanšu līdzekļu pārdali 2024.gada budžeta ietvaros, attiecīgi pārdalot 2,995 miljonus eiro un 2,533 miljonus eiro uz budžeta apakšprogrammu «Eiropas transporta infrastruktūras projekti («Rail Baltica»)» būvniecības izmaksu indeksācijas rēķinu apmaksas nodrošināšanai.

Tikmēr 261 000 eiro plānots piesaistīt no Eiropas Savienošanas instrumenta (CEF1) finansēšanas līguma ietaupījumiem.

Vienlaikus SM rosinās valdību atbalstīt papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu PVN segšanai 7,619 miljonu eiro apmērā no budžeta programmas «Nesadalītais finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai».

SM skaidro, ka, ņemot vērā CEF līgumos noteiktos piešķirto līdzekļu apgūšanas noteikumus, gadījumā, ja netiks rasta iespēja segt esošo saistību izpildi 39,095 miljonu eiro apmērā, netiks sasniegti CEF līgumos noteikto aktivitāšu mērķi un valstij būs pienākums atmaksāt atpakaļ Eiropas Inovāciju un tīklu izpildaģentūrai (CINEA) līdzekļus, kuri līdz šim ir saņemti attiecīgo aktivitāšu veikšanai.

Tehnisko mērķu nesasniegšanas gadījumā pastāv liela varbūtība, ka šajās aktivitātēs līdz šim iztērētie līdzekļi būs jāatmaksā CINEA pilnā apmērā — 189,988 miljoni eiro. Papildu tam valstij būs jāsedz soda naudas par rēķinu kavējumiem izpildītājiem, un gadījumā, ja tiks izlemts apturēt kādu no būvdarbu līgumiem uz laiku, būs jāsedz arī, piemēram, līguma apturēšanas un/vai pārtraukšanas izdevumi gan būvniekam, gan FIDIC inženierim, kas radīs vēl lielāku kaitējumu valsts budžetam, atzīmē SM.

Ziņojumā norādīts, ka Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla akceptētā līgumcena šogad maijā bija 566,597 miljoni eiro bez PVN. No CEF finansējuma maijā ministrija bija apmaksājusi 192,356 miljonus eiro.

Savukārt Rīgas lidostas stacijas kopējā summa ir 249,759 miljoni eiro bez PVN. Ar CEF finansējumu nodrošināti 108,897 miljoni eiro.

Jūnija sākumā TV3 raidījums «Nekā personīga» vēstīja, ka par abām starptautiskajām «Rail Baltica» stacijām — Rīgas lidostā un Rīgas Centrālajā stacijā — būvniekiem nav maksāts kopš februāra.

«Nekā personīga» atzīmēja, ka pirms vairākiem gadiem noslēgtie līgumi ar būvniekiem iekļauj cenu indeksāciju, taču netika paredzēts, ka inflācija būs 20-30%. «Pasūtītie darbi ir paveikti, rēķini izrakstīti un akceptēti gan no «Eiropas dzelzceļa līniju», gan SM, bet inflācijas dēļ darbi izmaksājuši krietni dārgāk, un starpību nav no kā samaksāt,» vēsta raidījums, piebilstot, ka sadārdzinājums ir ignorēts ilgāku laiku un sasniedzis 39 miljonus eiro.

LETA jau ziņoja, ka «Rail Baltica» Rīgas Centrālā mezgla izbūvi veic pilnsabiedrība «BeReRix», savukārt būvuzraudzību nodrošina «Egis-Deutsche Bahn».

Savukārt pilnsabiedrība «B.S.L. Infra» ir projekta «Rail Baltica» dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras izbūves realizētājs Rīgas lidostā. Personu apvienību veido Austrijas uzņēmums «Swietelsky» un Latvijas būvniecības uzņēmumi — ceļu būves firma SIA «Binders» un AS «LNK Industries».

Tāpat vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam «Rail Baltica» projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par «Rail Baltica» dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli,

Atbilstoši «Rail Baltica» izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Latvijā «Rail Baltica» pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.