Premjeram aizvien nav pārliecības par LMT un «Tet» darījuma caurspīdīgumu

Pagājušās nedēļas nogalē Kulbergs Ekonomikas ministrijai (EM) un visām iesaistītajām pusēm tviterī uzdeva publisku jautājumu, vai minētais plāns «ir gadsimta darījums vai gadsimta afēra». Viņš atgādināja, ka EM un konsultantiem ir jāpierāda, ka iecerētā darījuma struktūra ir pareiza, valsts intereses tajā tiek ievērotas un riski ir izvērtēti. Tomēr pēc nedēļas izskaņā notikušas valdības slēgtās tikšanās par šo jautājumu Kulbergam tāda pārliecība neesot radusies.

«Detaļas gan nevaru atklāt, bet secinājums viens: darījums nav gatavs, lai to īstenotu,» pagājušās nedēļas izskaņā tviterī rakstīja politiķis.

Trešdienas rītā intervijā TV3 Kulbergs atturējās atbildēt uz paša iepriekš uzdoto jautājumu, vai LMT un «Tet» darījums viņam vairāk izskatās pēc afēras, taču premjers atgādināja, ka ir uzdevis EM ar konsultantiem sagatavot viņam «elementāri saprotamu stāstu» par iecerēto darījumu un tā struktūru.

«Mēs gribam stratēģisku investoru, kas realizētu šo uzņēmumu saliedēšanu, un maksimāli izmantot tās iespējas. Es šobrīd tādu neredzu. Ir sarežģīta darījuma struktūra. Man nav saprotams, kāpēc tā ir tik sarežģīta, kāpēc nevarēja vienkāršāk nonākt līdz gala rezultātam, un es negribu, ka valsts kārtējo reizi iejaucas simtprocentīgi ekonomikā un biznesā. Tātad nevajadzētu mūsu Latvijas valstij vēl vienu reizi atkal kļūt par īpašnieku [uzņēmumam], nemākot to pārvaldīt,» televīzijas intervijā sacīja premjers, liekot noprast, ka šādi slikti piemēri nav tālu jāmeklē.

Rezumējot Ministru prezidents atgādināja, ka gaida no EM skaidru darījuma plānu, lai jaunais Ministru kabinets to varētu pārapstiprināt un «iet uz priekšu».

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) žurnālistiem sacīja, ka LMT un «Tet» daļu izpirkšanas darījumā no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas «Telia» patlaban notiek padziļinātas sarunas ar 23 investoriem.

Valdība piektdien ārkārtas sēdē skatīja informatīvo ziņojumu par darījuma struktūru un attīstības progresu. Pēc jautājuma izskatīšanas Valainis norādīja, ka potenciālos investorus nevar nosaukt, bet atzīmēja, ka interesi par darījumu izrādījuši 23 investori, ar kuriem notiek padziļinātas sarunas. Ministrs skaidroja, ka plašais interesentu loks valdībai dos iespēju izvēlēties investoru, kura piedāvājums un redzējums vislabāk atbildīs Latvijas interesēm.

Komentējot potenciālo darījuma summu, Valainis sacīja, ka patlaban notiek uzņēmumu padziļinātā vērtēšana. Sarunu un vērtējumu rezultātā nonāks pie cenas un būs pirmie validētie investoru piedāvājumi. Interesi izrādījuši starptautiski pazīstami investori ar ievērojamu pieredzi dažādās uzņēmējdarbības jomās. Nākamais posms ir saistošo piedāvājumu sagatavošana, kuros investori norādīs nosacījumus, ar kādiem tie būtu gatavi sadarboties ar valsti. Valainis uzsvēra, ka darījumā summas ir pietiekami lielas.

Valainis skaidroja, ka ir zināms darbs, kas jāveic arī Latvijas drošības iestādēm, lai pārbaudītu investorus. Ministrs norādīja, ka tas, ka investori ir starptautiski zināmi, nenozīmē, ka viņiem uzreiz tiks sniegta visa informācija. Drošības iestādēm ir jāveic nepieciešamās analīzes un pārbaudes, kas prasa laiku.

Savukārt, komentējot darījuma virzību, Valainis norādīja, ka process lielā mērā norit saskaņā ar plānu.

Valdībai esot sniegts plašs pārskats par situācijas attīstību kopš 1998. gada, lai Ministru kabinetam būtu pilnīga izpratne. Ministrs uzsvēra, ka valdībā valda vienprātība, ka pašreizējā situācija nevar turpināties, jo tā var negatīvi ietekmēt uzņēmumu vērtību, tādēļ nepieciešamas izmaiņas, uz kurām valdība patlaban virzās.

Valainis pauda, ka diskusiju rezultātā tika uzklausīti gan starptautiskie eksperti, kas piesaistīti valdības konsultēšanai, gan uzņēmumu intereses un pamatojumi kapitāldaļu iegūšanai. Tāpat valdībai tika sniegts pārskats par pusotru gadu ilgo sarunu gaitu ar iepriekšējo un esošo īpašnieku, skaidrojot, kādēļ valdība nonākusi pie pašreizējā risinājuma un kāpēc izvēlēts tieši šāds turpmākās rīcības virziens.

Viņš uzsvēra, ka valdība ir atvērta dažādiem risinājumiem, taču tās galvenais mērķis ir panākt, lai LMT un «Tet» kļūtu par Latvijas tehnoloģiju attīstības virzītājspēkiem, sekmētu eksportu un sniegtu ieguldījumu valsts ekonomikas attīstībā jomās, kurās līdz šim akcionāru atšķirīgo redzējumu dēļ attīstības iespējas bijušas ierobežotas.

Valainis arī norādīja, ka procesa laikā būtiski uzlabota abu uzņēmumu pārvaldība un pārskatīti biznesa plāni, kas pielāgoti starptautiskajiem standartiem.

LETA jau vēstīja, ka LMT un «Tet» daļu izpirkšanai no «Telia» izvēlēta finanšu un juridisko konsultantu komanda, kuras vadošais konsultants ir ASV bāzētais «J.P. Morgan». Konsorcijā ietilpst «J.P. Morgan», «A&O Shearman» un «Walless», kā arī «Deloitte», «Tegos» un «Hardiman Telecommunications».

Līgumi ar konsultantiem noslēgti janvāra izskaņā. AS «Latvenergo» aģentūru LETA informēja, ka līguma summa ir atkarīga no sasniegtā rezultāta, kas nozīmē, ka piesaistītais konsultants ir ieinteresēts labā rezultātā. Konkrētus līguma nosacījumus uzņēmums nevar izpaust, jo tas ir komercnoslēpums.

Konsultantu uzdevums būs strukturēt «Tet» un LMT daļu iegādi, veikt investoru atlasi, organizēt darījuma noslēgšanu un kopā ar uzņēmumiem izstrādāt attīstības stratēģiju. Tāpat konsultanti īstenos «Tet» un LMT padziļinātu izpēti jeb «due diligence».

Konsultanti tika izvēlēti starp 16 pretendentiem trīs mēnešus ilgā starptautiskā atlases procesā, un pretendentus izvērtēja atbilstoši likumā noteiktajām drošības pārbaudēm.

«Telia» ir parakstījusi saprašanās memorandu ar Latviju, «Latvenergo» un «Latvijas valsts radio un televīzijas centru» (LVRTC) par visu tai piederošo «Tet» un LMT akciju pārdošanu.

Ekonomikas ministrijā iepriekš norādīja, ka puses ir apņēmušās ievērot saskaņoto grafiku, kas paredz daļu pārdošanas līguma noslēgšanu šā gada jūlijā un darījuma pabeigšanu, kā arī papildu stratēģiskā investora piesaisti 2026. gada otrajā pusē.

Pašlaik valstij SIA «Publisko aktīvu pārvaldītājs «Possessor»» personā pieder 51% «Tet» daļu, bet «Telia» meitasuzņēmumam «Tilts Communications» pieder 49% «Tet» daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder «Telia» un tās meitaskompānijai «Sonera Holding», bet Latvijas pusei ar LVRTC starpniecību pieder 23%, «Tet» pieder 23%, bet «Possessor» pieder 5%.

Pēc «Telia» piederošo daļu izpirkšanas un stratēģiskā investora piesaistes visām darījumā iesaistītajām pusēm — «Latvenergo», LVRTC, «Possessor» un stratēģiskajam investoram — varētu piederēt apmēram 25% no abu uzņēmumu kapitāldaļām.