Politologs: Putina varas vertikāle kļuvusi nestabilāka, tomēr notikumu attīstība nav prognozējama

Prigožins aizvadītajā nedēļas nogalē rīkoja militāru dumpi, kas brīžiem tika vērtēts pat kā varas gāšanas mēģinājums Krievijā, tomēr beidzās bez lieliem satricinājumiem, kaujiniekiem atstājot ieņemtās pilsētas, bet grupējuma vadītājam doties «trimdā» uz Baltkrieviju.

Daukšts sarunā ar aģentūru LETA atzina, ka pašlaik ir gan grūti novērtēt, kas īsti notika Krievijā — vai tā bija īsta sacelšanās, vai arī tikai kāda interesēs izspēlēts teātris, gan arī neiespējami ir prognozēt nākamās norises. «Politologi nav spējīgi prognozēt norises Krievijā. Tas ir jādara psihiatriem, jo režīma darboņu lēmumus nevada loģika,» nedaudz ironizējot, sacīja eksperts.

Viņa skatījumā, Krievija kļūst arvien haotiskāka un Putina varas vertikālē rodas arvien vairāk skrāpējumu un plaisu. Norises valstī ietekmē daudz un dažādu interešu — gan tīri privātas, gan finansiālas, gan ģeopolitiskas, tāpēc arī ļoti grūti pateikt, kas konkrētajā gadījumā stāvēja aiz Prigožina darbībām.

Daukšts atzīmēja, ka versiju ir ļoti daudz, taču tās pašlaik nav apstiprināmas, piemēram, ir versija, ka Baltkrievijas režīma līderis Aleksandrs Lukašenko konflikta noregulējumā ierauts ar Putina iniciatīvu un patiesībā mērķis bijis iesūtīt Prigožinu Baltkrievijā kā sava veida aģentu. Baltkrievijas armijas virsnieku elite no Prigožina baidoties un neieredzot tik pat daudz kā Krievijas armijas vadība. Tāpat esot versija, ka Lukašenko pats jau kādu laiku «piebarojis» Prigožinu, lai iegūtu rīku savu ģeopolitisko interešu virzīšanai.

Kopumā gan esot visai skaidrs, ka gan Putins, gan Prigožins pašlaik cīnoties par tīri fizisku savu izdzīvošanu, vienlaikus cenšoties saglabāt pēc iespējas vairāk savu finanšu aktīvu. Putins esot zaudējis daļu savas leģitimitātes, bet par to, vai Prigožins būs pilnībā zaudējis «Vagner», pašlaik esot pāragri spriest.

Eksperts atzīmēja, ka Prigožins pēdējā laikā ir piedāvājis Krievijas masām tīkamus lozungus — cīnīties pret bagātajiem un apturēt valsts izzagšanu.

Daukšts vērtēja, ka Putina varas vertikāle pašlaik nav stabila, ko apliecinot lielais skaits izveidoto privāto armiju, kādas tapušas pat gubernatoriem, tādējādi apliecinot, ka Putina paustās bažas par Krievijas sairšanu ir gana pamatotas.

Kā ziņots, Prigožins piektdienas vakarā paziņoja, ka «Vagner» algotņi no Ukrainas iegājuši Krievijā un dodas uz Maskavu nolūkā gāzt Krievijas militāro vadību. Algotņi pārņēma savā kontrolē Rostovu pie Donas un ceļā uz Maskavu grupējuma kolonnas sasniedza Voroņežas un Ļipeckas apgabalus, savukārt Maskavā tika veikti pasākumi pilsētas aizsardzībai.

Jau sestdienas vakarā Prigožins paziņoja, ka vagnerieši pārtrauc virzīties uz Maskavu un dodas atpakaļ. Vēlāk Rostovas apgabala vadītājs Vasīlijs Golubevs ziņoja, ka «Vagner» kravas automašīnas ar kaujiniekiem, tanki un citas bruņumašīnas atgriezās lauka nometnēs ārpus Rostovas pie Donas. Krievijas ziņu aģentūra «RIA Novosti», atsaucoties uz aculiecinieku, vēstīja, ka arī pats «Vagner» vadītājs Jevgeņijs Prigožins atstājis Krievijas Dienvidu militārā apgabala štābu Rostovā pie Donas.

Prigožinam Kremlis došot iespēju pārcelties uz Baltkrieviju, bet «Vagner» kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi, paziņojis Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, sakot, ka neesot zināms, ar ko Baltkrievijā nodarbosies Prigožins.

Pēc Peskova teiktā, daļa «Vagner» kaujinieku, kas atteicās iesaistīties dumpī, parakstīs līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju.

Peskovs piebilda, ka dumpja laikā neesot tikušas apspriestas kadru izmaiņas Krievijas Aizsardzības ministrijā un ka viņam neesot zināms, ka Putinam būtu mainījusies attieksme pret aizsardzības ministru Sergeju Šoigu.