Pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes regulējumu atzīst par neatbilstošu Satversmei

Normas atzītas par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā noteiktajiem tiesiskās vienlīdzības principiem.

ST bija vērsušies 38 Saeimas deputāti, aicinot vērtēt, vai valsts pamatlikumam atbilst esošais regulējums attiecībā uz bērnudārzu pedagogu atalgojumu, kas, rēķinot uz vienu darba stundu, ir par piektdaļu mazāks nekā citās izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem.

Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 107.pantam, jo paredz atšķirīgas zemākās darba algas likmes pirmsskolas izglītības pedagogiem salīdzinājumā ar pārējās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem.

ST secināja, ka izskatāmās lietas pamatjautājums ir par to, vai šāds regulējums atbilst Satversmē ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam. Lai noskaidrotu šīs Satversmes normas saturu un pārbaudītu, vai vispārējās izglītības pakāpē nodarbinātos pedagogus vieno kopīga un būtiska tiem piemītoša pazīme, ST ņēmusi vērā Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 7.panta «a» punkta «i» apakšpunktā noteikto, ka ikvienam ir tiesības uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem, kas citstarp ietver nodarbināto tiesības saņemt vienlīdzīgu atlīdzību par vienādas vērtības darbu.

Tiesa uzsvēra, ka vienādas darba samaksas princips ir atzīts par vienu no sociālā taisnīguma elementiem, un ir attiecināms ne tikai uz vienādu vai līdzīgu darbu, bet arī vienādas vērtības darbu. Savukārt vienādas vērtības darba novērtējumā ST analizēja tādus Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas izstrādātus kritērijus kā veicamajam darbam nepieciešamās prasmes, atbildība un darba apstākļi.

Pirmsskolas izglītība ir vispārējās izglītības pirmā pakāpe, un Latvijas izglītības sistēma ir organizēta tā, lai katras izglītības pakāpes ietvaros tiktu nodrošināta sekmīga zināšanu un prasmju apguve, kas nepieciešama, lai bērns no pirmsskolas izglītības pakāpes veiksmīgi pārietu un iekļautos pamatizglītības pakāpē un pēc tam arī vidējās izglītības pakāpē. Vērtējot pirmsskolas izglītības pedagoga darba veikšanai nepieciešamās prasmes, atbildību un darba apstākļus, Satversmes tiesa atzina, ka konstatētās atšķirības pirmsskolas izglītības pedagoga un pārējās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbināto pedagogu darbā ir saistītas ar mācību organizācijas formu, izmantojamām metodēm un paņēmieniem.

Vienlaikus tiesa atzina, ka šīs atšķirības nav uzskatāmas par būtiskām, jo visu pedagogu darbs neatkarīgi no tā, kurā vispārējās izglītības pakāpē viņi strādā, ir vērsts uz vienu kopīgu mērķi — nodrošināt kvalitatīvas vispārējās izglītības ieguvi. Savukārt šā darba veikšanai nepieciešamās prasmes, atbildība un darba apstākļi ir līdzvērtīgi, neraugoties uz katrā izglītības pakāpē izglītojamo vecuma posma īpatnībām. Tāpēc pirmsskolas izglītības pedagogi, vispārējās pamatizglītības pedagogi un vispārējās vidējās izglītības pedagogi veic vienādas vērtības darbu un atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

Vērtējot, vai atšķirīgai attieksmei pret šīm personu grupām ir objektīvs un saprātīgs pamats, ST konstatēja, ka Ministru kabinets (MK) ir izveidojis vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas sistēmu, kurā pedagogu darba samaksa nodrošināma ne tikai no valsts budžeta līdzekļiem un mērķdotācijām, bet arī no pašvaldību budžeta.

Lai arī MK ir nolēmis nevienlīdzību pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes ziņā novērst līdz 2025.gada 1.janvārim un vairākkārt grozījis apstrīdēto regulējumu, pakāpeniski izlīdzinot pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, tomēr tā joprojām atšķiras no pārējās vispārējās izglītības pakāpēs pedagogiem noteiktās zemākās darba algas likmes, konstatējusi tiesa.

ST atzina, ka šādas pakāpeniskas pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes izlīdzināšanas pamatā var būt apsvērumi, kas saistīti ar nepieciešamību nodrošināt valsts un pašvaldību budžeta stabilitāti. Tomēr šādi argumenti nav pietiekami, lai pamatotu atšķirīgas attieksmes leģitīmo mērķi. Valsts un pašvaldību budžeta stabilitāte pati par sevi nevar tikt izmantota kā attaisnojums atšķirīgai attieksmei pret personu grupām, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

Līdz ar to ST atzina MK noteikumu normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam un par spēkā neesošām no 2024.gada 1.janvāra.