Pētījums: Cilvēki ir noguruši no pandēmijas radītajām sekām un jūtas aizvien brīvāk

Pētījuma dati atklāj, ka gandrīz pusi Latvijas iedzīvotāju jeb 43% aizvien uztrauc koronavīrusa situācija. Taču šī gada pavasarī iedzīvotāji jūt mazāku satraukumu, nekā tas bija, pandēmijai sākoties. Pagājušā gada martā un aprīlī koronavīruss satrauca 66% un 57% aptaujāto. Savukārt zemākais satraukuma līmenis sabiedrībā bija vērojams 2020.gada vasarā — 29% jūnijā un 27% augustā.

55% aptaujāto norāda, ka pašreizējā koronavīrusa situācija ietekmē viņu ikdienas dzīvi. 2020.gada augustā šis rādītājs ir bija 31%, bet martā un aprīlī — 67% un 65%. 

Visbiežāk uz izmaiņām ikdienā norāda jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Trešdaļa iedzīvotāju jeb 33% piekrīt apgalvojumam ka viņus baida tas, ka var saslimt neatkarīgi no tā, cik ļoti par sevi rūpējas. Pērn martā tie bija 50%, aprīlī — 40%, maijā — 36%, jūnijā — 26%, augustā — 27% bet novembrī — 43% iedzīvotāju.

Tajā pašā laikā dubultojusies tā sabiedrības daļa, kuri bez satraukuma turpina sev ierasto dzīvi. Tādi ir 22% aptaujāto.

Gandrīz piektā daļa jeb 17% uzskata, ka tiek pārspīlēta situācijas nopietnība. Pagājušā gada martā tā uzskatīja 8% iedzīvotāju. 

Daļa sabiedrības ir nogurusi no pandēmijas radītajām sekām un lai arī 44% iedzīvotāju atzīst situācijas nopietnību, tomēr uzskata, ka informācijas telpā ir radīta pārāk liela panika.

Vairākums jeb 66% Latvijas mājsaimniecību savu ekonomisko situāciju vērtē apmierinoši. Šis rādītājs ir bijis 62%-68% robežās visā Covid-19 barometra mērījumu periodā no 2020.gada marta līdz 2021.gada aprīlim. 

Biežāk savu ekonomisko situāciju labi novērtē latvieši (72%), iedzīvotāji, kuru ģimenē ir vismaz četri cilvēki (74%), un tie, kuru ģimenē ir vismaz divi bērni (78%).

To, ka koronavīrusa situācija liek būt aktīvākiem finanšu plānošanā, norāda 43% iedzīvotāju, 2020.gada pavasarī tas minēts biežāk  — martā tie bija 64%, bet aprīlī — 56%. Biežāk to norāda mazākumtautību pārstāvji, kā arī tie, kuru personīgie ienākumi vai ienākumi ģimenē mēnesī ir līdz 300 eiro.

Latvijas sabiedrības viedoklis par nākotni nav vienbalsīgs — 42% piekrīt, ka drīz viss būs labāk, bet 32% ir norūpējušies par nākotni. Biežāk norūpējušies par savu nākotni ir mazākumtautību pārstāvji un tie iedzīvotāji, kuriem šobrīd nav personīgo ienākumu.

Lielākā daļa sabiedrības jeb 72% aptaujāto uzskata, ka būs nepieciešams ilgs laiks, līdz atveseļosies valsts ekonomika. Periodā no 2020.gada martam līdz 2020.gada augustam to norādījuši 70%-75% iedzīvotāju.

Globālā pētījuma laikā aptaujāti ap 100 000 cilvēku vairāk nekā 60 valstīs. Jaunākais pētījums Latvijā veikts no 12. līdz 16.aprīlim, aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.