Pēc iebrukuma Ukrainā virs Baltijas jūras pieaudzis krievu lidmašīnu izraisīto incidentu skaits

«Jā, mēs noteikti to novērojam. Incidentu, kā mēs tos saucam, mums ir vairāk,» sabiedriskās televīzijas kanālam ZDF izteicies Gerharcs.

Šo incidentu gaitā krievu kara lidmašīnas pietuvojušās NATO gaisa telpai, bet pēc tam tās pārtvēruši alianses iznīcinātāji.

Pēdējais šāds incidents noticis 19.augustā, kad krievu izlūklidmašīna iznīcinātāju pavadībā izlidojusi no Kaļiņingradas apgabala. Drīzumā pacēlušies arī Vācijas gaisa spēku (Luftwaffe) iznīcinātāji, kas pavadījuši krievu kara lidmašīnas, saglabājot no tām zināmu distanci.

Gerharcs uzsvēris, ka krievu kara lidmašīnu lidojumi starptautiskajā gaisa telpā nepārkāpj nekādas normas, taču NATO signalizē, ka alianses gaisa telpas robežas ir «sarkanā līnija», kuru pārkāpt krievu lidmašīnas nedrīkst.

Vienlaikus viņš norādījis, ka, «rodoties ārkārtējai situācijai», NATO varēs nosargāt Baltijas reģiona drošību pret jebkādiem uzbrukumiem.

Gerharcs piebildis, ka iestājoties aliansē Somijai un Zviedrijai, kas līdz šim ievērojušas neitralitāti, palielināsies NATO rīcībā esošie kara aviācijas spēki.

Kopš augusta sākuma Vācija kopā ar Ungāriju un Itāliju rotācijas kārtībā veic patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā.

Emari aviācijas bāzē Igaunijā izvietoti pieci Vācijas iznīcinātāji «Eurofighter Typhoon», kas atrodas diennakts kaujas gatavībā. Sagaidāms, ka tiem pievienosies arī Spānijas iznīcinātāji.

Savukārt ungāru iznīcinātāji izvietoti Lietuvas Bruņoto spēku gaisa spēku bāzē Šauļos, bet itāļu — Polijas gaisa spēku bāzes Malborkā.

Tikmēr vēl viena «Luftwaffe» ātrās reaģēšanas vienība izvietota Lejassaksijas federālajā zemē.

NATO dalībvalstis Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpas patrulēšanu rotācijas kārtībā veic no 2004.gada marta, kad Baltijas valstis tika uzņemtas aliansē. Kopš 2004.gada patrulēšana notiek no Šauļu aviobāzes Lietuvā, bet kopš 2014.gada atbalsta misija tiek veikta arī no Emari bāzes Igaunijā.