Pašvaldību vadītāji automātiski nezaudēs amatu, pat ja pielaide viņiem netiks piešķirta. Grozījumu izskatīšanas diskusijās tika norādīts — ja pašvaldību vadītājs nesaņemtu pielaidi, to varētu vērtēt un nepieciešamības gadījumā par kādu rīcību lemt gan pašvaldības dome, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un ministrs.
Pieņemtie grozījumi Pašvaldību likumā nosaka, ka ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc domes priekšsēdētāja vai domes priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanas amatā pašvaldībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā būs jānosūta pieprasījums kompetentajai valsts drošības iestādei par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu.
Jaunā kārtība uz pašvaldību vadītājiem un viņu vietniekiem stāsies spēkā pēc tuvākajām kārtējām vai ārkārtas vēlēšanām. Līdz ar to lielākajā daļā pašvaldību šī kārtība varētu stāties spēkā pēc pašvaldību vēlēšanām 2025.gadā.
Savukārt attiecībā uz pašvaldības izpilddirektoriem vai izpilddirektoru vietniekiem Pašvaldību likumā noteikts obligāts pienākums saņemt pielaidi valsts noslēpumam.
Ja speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam netiks saņemta, tad pašvaldības izpilddirektors vai izpilddirektora vietnieks būs jāatbrīvo no amata.
Attiecībā uz pašvaldības izpilddirektoriem un izpilddirektora vietniekiem, kuri ieņems šo amatu 2024.gada 1.jūnijā, pašvaldībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā viena mēneša laikā no šī datuma būs jānosūta pieprasījums kompetentajai valsts drošības iestādei par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu.
Savukārt attiecībā uz izpilddirektoru vai izpilddirektora vietniekam, kurš amatā stāsies no vai pēc 2024.gada 2.jūnija, pašvaldībai pielaides piešķiršana būs jāprasa tāpat kā noteikts augstāk minētajā kārtībā par pašvaldību vadītājiem un viņu vietniekiem un tas būs jādara mēneša laikā pēc amatpersonas stāšanās amatā.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma arī saistītos grozījumus likumā «Par valsts noslēpumu». Tāpat šis likums arī papildināts ar regulējumu par elektroniskiem valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem.
«Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos, kad Krievija turpina pilna mēroga militāru ofensīvu pret Ukrainu, nav pieļaujama situācija, ka pašvaldību vadošās amatpersonas, kuru amata pienākumos ietilpst valstiski un sabiedriski nozīmīgu pienākumu veikšana, varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, vai nebūtu spējīgas darboties ar aizsargājamu informāciju,» iepriekš likumdošanas iniciatīvu pamatoja Valsts prezidents.
Rinkēvičs iepriekš skaidroja, ka darbam pie civilās aizsardzības noteiktiem aspektiem pašvaldību vadītājiem nepieciešamas pieejas tiesības valsts noslēpumam. Valsts prezidents norādīja, ka par civilās aizsardzības uzdevumu īstenošanu un sadarbības nodrošināšanu ar valsts, tostarp aizsardzības sektora, institūcijām katrā pašvaldībā atbildīgs ir tās vadītājs.
Rinkēvičs norādīja, ka valsts apdraudējuma apstākļos nozīmīga ir arī efektīva pašvaldību spēja reaģēt un rīkoties. Lai uzlabotu un attīstīto šo spēju pašvaldībām ir nepieciešams iekļauties kopējos valsts apdraudējuma novēršanas plānošanas un novēršanas pasākumos, tostarp regulārās mācībās, plānot attiecīgo pašvaldības darbību krīžu un kara gadījumā, un piedalīties to testējošas Aizsardzības un Iekšlietu ministriju organizētās teorētiskās un praktiskās mācībās.
Ierosinājumam bija arī zināma pretstāve, piemēram, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) tika rosinājusi noteikt, ka pašvaldības izpilddirektors un izpilddirektora vietnieks, kuram būtu atteikta speciāla atļauja pieejai valsts noslēpumam, varētu turpināt veikt darbu, kas nav saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību. LLPA uzskata, ka nav samērīgi paredzēt, ka, ja speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam netiek saņemta, persona no amata atbrīvojama. Tomēr organizācijas virzītais priekšlikums nesaņēma atbalstu.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.