LIAA šogad kā veiksmīgus reģistrējusi investīciju projektus par 887 miljoniem eiro jeb 90% no gada mērķa

Viņa norādīja, ka, ņemot vērā reģistrētos projektus un iestrādnes projektiem, pie kuriem pašlaik notiek darbs, miljarda eiro mērķis šogad tiks sasniegts un potenciāli arī varētu tikt pārsniegts. Jāgere uzsvēra, ka LIAA turpina aktīvi strādāt, tostarp dodoties vizītēs, lai Latvijā piesaistītu investīcijas.

Arī 2027. gadā LIAA plāno piesaistīt investīcijas viena miljarda eiro apmērā, viņa minēja.

Jāgere skaidroja, ka LIAA kā investīciju aģentūra investīciju projektus uzskaita, balstoties uz investoru solījumiem veikt konkrēto investīciju Latvijā. Lai projektu reģistrētu kā veiksmīgu, jābūt reģistrētam uzņēmumam, investoram jābūt pieņēmušam darbā darbiniekus un publiski jāpaziņo par plānoto investīciju.

Viņa norādīja, ka kopumā veiksmīgi reģistrēti 19 projekti no 15 valstīm. Aktīvākie investori patlaban ir no Nīderlandes — trīs projekti, bet Izraēlai un Igaunijai ir pa diviem projektiem. No 19 projektiem pieci ir digitālo tehnoloģiju jomā, kas ir viena no LIAA prioritātēm. Seko enerģētikas sistēmas ar četriem projektiem un ilgtspējīga bioekonomika ar trim projektiem.

Jāgere uzsvēra, ka investori iegulda prioritārajās nozarēs, kurās aģentūra proaktīvi strādā gan ar uzņēmējiem, gan investoriem.

Nākamgad LIAA plāno organizēt tirdzniecības misijas uz Vāciju, ASV un Zviedriju, kas ir prioritāro valstu sarakstā, kā arī uz citām valstīm. Vidēji gadā LIAA nodrošina apmēram 12 augstu amatpersonu vizītes, kurās amatpersonas dodas kopā ar biznesa delegācijām. Jāgere norādīja, ka šādu apjomu plānots nodrošināt arī nākamgad.

Komentējot ģeopolitiskās situācijas un Krievijas īstenotā kara Ukrainā ietekmi uz ārvalstu investīciju piesaisti, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Raivis Bremšmits norādīja, ka daļa izmanto šo situāciju kā iespēju. Viņš skaidroja, ka ASV ir pieprasījums pēc iespējām aizstāt Ķīnā ražotas komponentes, līdz ar to Latvijas uzņēmumiem ir iespēja piedāvāt savas izstrādes un komponentes lieliem pasūtījumiem.

Savukārt, komentējot, kā iedzīvotāji ikdienā var redzēt piesaistīto investīciju rezultātus, Jāgere sacīja, ka LIAA seko līdzi reģistrētajiem projektiem un izvērtē, kādā apmērā investori īsteno iecerētās investīcijas. Viņa norādīja, ka ne visas investīcijas ir redzamas uzņēmumu gada pārskatos, jo līdzekļi Latvijā var nonākt arī no mātesuzņēmumiem vai citām struktūrvienībām.

Jāgere skaidroja, ka LIAA investīciju apmēru balsta uz investora sniegto informāciju par Latvijā veiktajiem ieguldījumiem aktīvos un izmaksām.

Viņa uzsvēra, ka investīciju nozīme nav vērtējama tikai pēc ieguldījumu apmēra, jo būtisks ir arī to ekonomiskais potenciāls. Ja investīciju projekta īstenošanai nepieciešama ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūra, kas dažkārt ilgst trīs gadus, investīciju faktiskā ietekme uz ekonomiku var kļūt redzama tikai pēc vairākiem gadiem.

Vienlaikus Jāgere atzīmēja, ka investīcijas rada arī darba vietas. Piemēram, ja starptautisks IT uzņēmums nolemj Latvijā izveidot biroju, pati investīcija var būt daži simti tūkstošu eiro, taču uzņēmuma izveidotās 20, 50 vai 100 darbavietu ar salīdzinoši augstu atalgojumu nodrošina valstij būtiskus nodokļu ieņēmumus.

Runājot par nesen noslēgušos vizīti ASV, Bremšmits norādīja, ka tās laikā darbs noticis trijos virzienos — aizsardzības, bioekonomikas un kino nozarē.

Viņš sacīja, ka aizsardzības nozarē ASV uzņēmumi izrādīja lielu interesi par Ķīnā ražoto komponentu aizstāšanu. Piemēram, uzņēmums «Neros Technologies» plāno desmitkāršot ražošanas jaudu, gadā saražojot vairāk nekā vienu miljonu dronu, un meklē partnerus. Latvijas uzņēmumi varot piedāvāt baterijas, komunikāciju un optiskās šķiedras komponentes.

Notikušas arī sarunas ar «Starlink», «Anduril», «Kratos Space» un «Qualcomm». «Kratos Space» interesē Irbenes radio elektro antenas iespējas, savukārt «Qualcomm» 5G un komunikācijas risinājumu testēšanā.

Bremšmits norādīja, ka pārrunāti arī investīciju projekti aizsardzības nozarē, tostarp sprāgstvielu, raķešu artilērijas un dronu komponentu ražošana. Potenciālais eksporta apmērs šajos projektos varētu sasniegt aptuveni 200 miljonus eiro gadā, bet kopējās investīcijas — gandrīz 300 miljonus eiro.

Jāgere sacīja, ka vizītes laikā parakstīti vairāki partnerības līgumi aizsardzības industrijas un pētniecības jomā. Viņa norādīja, ka jau notiek sarunas ar vienu no uzņēmumiem, kā arī tiek slēgts līgums ar «Anduril», lai pārrunātu tehnoloģiju savienošanu un turpmāko sadarbību.

Vaicāts par iespējamām aizsardzības tehnoloģijām Latvijā, Bremšmits minēja sprāgstvielu un munīcijas ražošanu. Raķešu artilērijas ražošanas gadījumā mērķis ir sasniegt rūpnīcas jaudu 60 000 vienību gadā. Savukārt Jāgere uzsvēra duālā lietojuma tehnoloģiju nozīmi, tostarp dronu tehnoloģijas, baterijas un komunikāciju komponentes.