Latvijas Banka samazinājusi inflācijas prognozi šim gadam līdz 8,5%

Savukārt gada vidējās inflācijas prognoze 2024.gadam ir samazināta no martā prognozētajiem 2,7% līdz 2,4%, bet gada vidējās inflācijas prognoze 2025.gadam palielināta no 2,6% līdz 3%.

Vienlaikus Latvijas Banka pārskatījusi arī pamatinflācijas, kas neietver pārtikas un enerģijas cenas, prognozes. Tostarp 2023.gadam pamatinflācijas prognoze paaugstināta no 7,7% līdz 8,2%, 2024.gadam pamatinflācijas prognoze samazināta no 5,8% līdz 5,7%, bet 2025.gadam — samazināta no 4,8% līdz 4,4%.

Latvijas Bankā norāda, ka kopš iepriekšējām prognozēm pasaules vadošās centrālās bankas, reaģējot uz augsto inflāciju, turpināja paaugstināt procentu likmes.

Tāpat Latvijas Bankā atzīmē, ka inflācija eirozonā ir bijusi noturīgāka, nekā iepriekš gaidīts, pat neraugoties uz šajā gadā vērojamo enerģijas cenu kritumu un to, ka turpina mazināties piegādes ķēžu traucējumi.

«Enerģijas un pārtikas cenām pasaulē sarūkot, gaidāms, ka kopējā inflācija eirozonā turpinās sarukt, tomēr pamatinflācija, neietverot pārtikas un enerģijas cenas, būs noturīgāka līdz ar darbaspēka izmaksu kāpumu un spēcīgu pieprasījumu pakalpojumu sektorā,» skaidro Latvijas Bankā.

Tāpat Latvijas Bankā min, ka, ņemot vērā ilgstošo augstas inflācijas spiedienu, Eiropas Centrālās banka (ECB) turpina paaugstināt procentu likmes, tostarp gan maijā, gan arī jūnijā likme celtas par 25 bāzes punktiem. «ECB turpmākie lēmumi nodrošinās, ka galvenās ECB procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī, lai laikus panāktu inflācijas atbilstību 2% vidējā termiņa mērķrādītājam, un tiks noturētas šajā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams,» atzīmē Latvijas Bankā.

Vienlaikus Latvijas Bankā norāda, ka inflācijas mazināšanos Latvijā nosaka straujš energoresursu cenu sarukums, un globālās energoresursu cenas gaidāmas zemākas, nekā tika iepriekš lēsts.

Gada inflācija Latvijā turpina katru mēnesi sarukt — no augstākas par 20% šā gada sākumā līdz 12,3% maijā, un otrajā pusgadā Latvijā paredzama viencipara inflācija.

«Līdz ar globālo enerģijas cenu kritumu mazinās arī elektroenerģijas cenas un administratīvi regulētie tarifi siltumenerģijai un ūdens apgādei Latvijā. Zemāki dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām atspoguļo arī konkurences pieaugumu Latvijas dabasgāzes tirgū,» min Latvijas Bankā, vienlaikus norādot, ka no jūlija pieaugs elektroenerģijas pārvades un sadales pakalpojumu tarifi, bet tie nemaina skatījumu uz inflāciju, jo kā paredzami tika iekļauti jau iepriekšējās prognozēs.

Tāpat Latvijas Bankā atzīmē, ka iepriekš pieredzētā augstā inflācija un saspringts darba tirgus, kas palielina darbinieku iespējas vienoties ar darba devējiem par algu palielināšanu, atspoguļojas straujākā algu kāpumā. Zemā bezdarba apstākļos darba ņēmējiem ir priekšrocība prasīt algu pieaugumu, lai uzturētu savu pirktspēju, savukārt enerģijas izmaksu sloga mazināšanās uzņēmējiem ļauj palielināt atalgojumu pieprasītiem darbiniekiem.

Latvijas Bankā arī norāda, ka algas 2023.gada pirmajā ceturksnī pieauga par 12%, gan atspoguļojot minimālās algas palielināšanu, gan daļēji kompensējot inflācijas ietekmi.

«Saspringtais darba tirgus palielina risku, ka inflācija saglabāsies augstāka un izaugsme — zemāka,» norāda Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā skaidro, ka līdzšinējās algu pārmaiņas iepriekš pieredzētās augstās inflācijas apstākļos kopā ar mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā pieejamu atbalstu uzturēs mājsaimniecību pirktspēju. Tomēr pieaug inflācijas otrās kārtas riski — ja darbinieki pieprasa lielāku algu, lai kompensētu inflāciju, balstoties uz augstas inflācijas gaidām, un uzņēmēji kompensē straujo darbaspēka izmaksu pieaugumu ar cenu palielināšanu, inflācija var saglabāties augstāka par vēlamo ilgāku laiku.

«Šāda algu-cenu spirāle, kas nav Latvijas Bankas prognožu bāzes scenārijs, būtiski kaitētu konkurētspējai un tautsaimniecībai kopumā,» uzsver Latvijas Bankā.

Vienlaikus Latvijas Bankā arī min, ka pašlaik inflācijas gaidas mazinās un valsts atbalsts paredzēts mērķētāks, kas svarīgi, lai «nekurinātu» inflāciju.