Latvijas Banka: Banku peļņas rādītāji turpmāk mēreni kritīsies

Saskaņā ar Latvijas Bankas publiskoto informāciju Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar 161,9 miljonu eiro peļņu, kas ir par 14,5% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Purgaile intervijā sacīja, ka pirmais ceturksnis tiešām ir sācies ar apjomīgiem peļņas rādītājiem visā banku sektorā. Tam ir ļoti vienkāršs matemātisks skaidrojums. Eiropas Centrālā banka (ECB) likmes cēla pakāpeniski, un tas nozīmē, ka arī kredītu likmes cēlās pakāpeniski, jo ir sešu, 12 mēnešu EURIBOR likme.

«Tas nozīmē, ka pagājušā gada pirmajā ceturksnī visiem kredītiem likmes vēl nebija mainījušās. Arī depozītiem likmes cēlās pakāpeniski un iedzīvotāji līdzekļus no norēķinu kontiem uz depozītiem pārlika pakāpeniski. Tādēļ šā gada pirmajā ceturksnī ir sasniegts maksimālais peļņas apjoms,» skaidroja Purgaile.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka gan Latvijas Banka, gan komercbankas prognozē, ka turpmāk šogad peļņas rādītāji mēreni kritīsies. Tiesa, tas ir ar nosacījumu, ka ECB sāks likmes mazināt. Tas nozīmē, ka banku izdevumi par depozītiem mazināsies daudz lēnāk, jo termiņnoguldījumiem ir raksturīgi, ka tos parasti fiksē uz gadu vai pat ilgāku laiku.

«Vienlaikus es gribu atgādināt, ka mums uz situāciju ar banku peļņu ir jāskatās ilgtermiņā, jo tas dod iespēju tieši vietējām mazākajām bankām audzēt kapitālu un tas ir atspēriena punkts aktīvāk piedalīties ekonomikas atbalstīšanā caur kreditēšanu. Tā ir arī iespēja šīm bankām nostiprināt savas pozīcijas,» pauda Purgaile.

Latvijas Bankas dati arī liecina, ka šogad no peļņas, kas gūta 2023.gadā un arī iepriekšējos gados, bankas dividendēs plāno izmaksāt kopumā apmēram 400 miljonus eiro, kas ir par 70% vairāk nekā pirms gada.

Jautāta, vai šādu rīcību var skaidrot kā reakciju uz ieviesto nodokli hipotekāro kredītņēmēju atbalstam, Purgaile sacīja, ka, viņasprāt, tas nav atbildes solis, bet drīzāk tie ir ekonomiski izsvērti lēmumi.

«Jau pirms vairākiem gadiem mēs redzējām, ka Latvijā bankām bija pietiekami lielas kapitāla rezerves. Ir svarīgi, lai bankas izpilda prasības attiecībā uz kapitāla rādītājiem, bet tajā pašā laikā, ja ir pārāk daudz kapitāla, tas nozīmē, ka bankas neefektīvi apsaimnieko akcionāru naudu, un, lai sagādātu labu atdevi pret kapitālu, bankām ir jāģenerē arvien lielāks ienesīgums. Tāpēc ir pat veselīgi, ja akcionāri izņem dividendes, un šis ir vispateicīgākais laiks, lai to darītu, jo arī šajā gadā ir sagaidāma pietiekami laba peļņa, un tātad jau šogad kapitāls atkal tiks papildināts. Arī mēs kā uzraugs esam skrupulozi vērtējuši katras bankas iespējas dividendes izmaksāt,» sacīja Purgaile.

Viņa uzsvēra, ka tas neietekmēs banku sistēmas stabilitāti, bet savā ziņā var ietekmēt kreditēšanu, jo kreditēšanas apjomi ir proporcionāli bankas kapitāla apjomam. Tomēr Purgaile uzsvēra, ka kapitāla apjomi ir pietiekami lieli, lai bankas gan šo, gan nākamos gadus varētu ļoti agresīvi kreditēt, ja būtu piemēroti apstākļi un visu pušu vēlme to darīt.

Purgaile skaidroja, ka šobrīd augstās likmes kreditēšanu noteikti neveicina kreditēšanu, bet nav arī vērojams pilnīgs sasalums. Arī pie salīdzinoši augstajām likmēm zināma kreditēšanas aktivitāte ir, un tas ir labs signāls, ka uzņēmēji, arī rēķinoties ar augstākām kreditēšanas izmaksām, investē un paplašina savu darbību.

«Likmēm pakāpeniski mazinoties, aktivitātei vajadzētu pieaugt. Tāpēc arī mēs kā centrālā banka sakām, ka šis ir ļoti labs laiks, lai sagatavotos nākamajam ekonomikas attīstības ciklam, un tur daudz darāmā ir gan bankām, gan valsts struktūrām, gan uzņēmējiem, lai izstrādātu projektus un saprastu, kurā virzienā iet. Mēs to esam pārrunājuši arī Finanšu sektora attīstības padomē, jo vairākām ministrijām ir mājas darbi gan būvniecības jomas regulējuma sakārtošanā, gan vides jautājumu integrācijā dažādos procesos, gan virknē citu jautājumu. Bet mēs arī redzam, ka progress ir, un tāpēc ir lielas cerības, ka visi būs gatavi šim jaunajam attīstības ciklam,» sacīja Purgaile.

Latvijas Bankas viceprezidente skaidroja, ka procentu likmes patlaban pilnīgi noteikti ir viens no noteicošajiem faktoriem kreditēšanas aktivitātei. «Ja visi pašlaik atrodas gaidu režīmā un šīs gaidas neīstenojas, tad, iespējams, notiek jauna sabremzēšanās. Bet kā jau es minēju, neskatoties uz augstajām likmēm, mēs redzam, ka aktivitāte tieši šogad ir palielinājusies, turklāt pieaugums, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir būtisks. Tie ir labi signāli,» teica Purgaile.

Viņa norādīja, ka, vērtējot progresu, ir jāskatās uz diviem rādītājiem. Viens ir jaunie kredīti, kas tiek izsniegti, otrs — kopējā kredītportfeļa attīstība. Ļoti strauji amortizējas jeb tiek atmaksāti iepriekš ņemtie kredīti.

«Ir pat redzams, ka kredīti tiek atmaksāti pirms termiņa beigām. Šis ir jautājums, kurš būtu jāpapēta dziļāk. Var jau būt, ka visa pamatā ir teiciens «parāds nav brālis», bet es nedomāju, ka ātrāka kredīta atmaksa būtu virsmērķis uzņēmējiem. Aizņemšanās stratēģijai ir jābūt saprātīgai un pārdomātai, bet nav slikti dzīvot ar aizņemtu kapitālu, ja tas veicina attīstību un stimulē investīcijas. Bagātākās valstīs aizņemtā kapitāla īpatsvars ir vairākas reizes lielāks nekā Latvijā, un tas nozīmē, ka mūsu uzņēmējiem ir vēl ļoti liela aizņemšanās kapacitāte,» uzsvēra Purgaile.