Iekšlietu ministra padomnieks Andrejs Vaivars aģentūrai LETA norādīja, lai apzinātu Austrumu robežas infrastruktūras izbūves gaitu, faktisko situāciju, Kučinskis un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ceturtdien, 29.jūnijā, un piektdien apseko Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas robežu.
«Pašreizējā ģeopolitiskā situācija prasa iespējas meklēt risinājumus ātrākai infrastruktūras sakārtošanai, tādējādi arī novēršot iepriekšējos gados nokavēto — trīs gadus robežas drošības stiprināšanai nav ticis izdarīts nekas. Šobrīd varu teikt, ka izdarīts ir daudz, bet jautājums ir par to, kā atlikušo darba daļu padarīt ātrāku,» pauda Kučinskis.
Robežas apmeklējuma laikā diskutēts ar Iekšlietu ministrijas un Finanšu ministrijas pakļautībā strādājošo iestāžu vadītājiem, kā arī ekspertiem par iespēju izbūvēt robežas infrastruktūru ātrāk, izprotot negatīvos ģeopolitiskos procesus kaimiņos esošajās agresorvalstīs — Krievijā un Baltkrievijā.
Diskusijā par iespēju paātrināt robežas infrastruktūras izbūves gaitu, piedalījās Kučinskis, Ašeradens, kā arī pārstāvji no Nodrošinājuma valsts aģentūras, VID Muitas pārvaldes, Valsts robežsardzes, Krāslavas pašvaldības, kā arī VAS «Valsts nekustamie īpašumi».
Arī Ašeradens norādīja, ka galvenais valsts robežapsardzes struktūrvienību un valsts robežas apmeklējuma mērķis ir rast risinājumus ātrai sāktās robežas infrastruktūras izbūves pabeigšanai un nodrošināt pārējo nepieciešamo robežapsardzības infrastruktūru uz Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežas.
Valsts robežas apmeklējuma laikā uzklausīti visu atbildīgo dienestu ziņojumi, kā arī panākta vienošanās operatīvi risināt identificētās problēmas, piemēram, projektēšanas tempu, mērniecības kapacitāti un būvniecības jaudu, kā arī pārskatīt plānošanu ar mērķi kāpināt un intensificēt sāktās un plānotās robežapsardzības infrastruktūras būvniecības tempu.
«Izbūvētā valsts robežas apsardzes infrastruktūra patīkami pārsteidza ar labu kvalitāti, tomēr vēl darāmo apjoms ir iespaidīgs, tajā skaitā «viedās robežas» un citu tehnoloģisko risinājumu ieviešana, kas pie kritiskās cilvēku noslodzes būtiski atvieglotu robežapsardzību,» norādīja Ašeradens.
Finanšu ministrs pauda, ka arī vairāku dienu garās kravas automašīnu rindas uz robežas ir neatliekami risināms jautājums. «Redzu, ka elektroniskā rinda modernizētu muitas darbu un sakārtotu šo problēmu, novēršot bezjēdzīgo stāvēšanu uz robežas, nodrošinot attālināto deklarēšanos un ierašanos konkrētajā laikā,» minēja Ašeradens.
Tāpat ministrs atzīmēja, ka muitnieki un robežsargi strādā ārkārtas situācijas apstākļos — robežsargu ikdienas izaicinājumus rada nelegālie robežu šķērsotāji, kuru skaits dienā svārstās vidēji no 20 līdz 30 personām, savukārt muitai aptuveni 70% no visiem kontroles pasākumiem ir saistīti ar sankciju režīma piemērošanu. Saistībā ar to VID ir sācis 170 kriminālprocesus par sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju pārkāpšanu, kā arī kopumā šogad gandrīz 1700 gadījumos muita ir liegusi pārvietot pāri robežai sankcijām pakļautās preces un aptuveni 1500 gadījumos izvest uz Krieviju skaidru naudu.
«Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un to, ka Latvija ir atbildīga par Eiropas Savienības ārējās robežas drošību, mūsu pienākums ir maksimāli īsā laikā aprīkot valsts robežu ar mūsdienīgiem tehnoloģiskiem drošības risinājumiem,» norādīja Ašeradens.
«Ceru, ka līdz augusta vidum ar visām iesaistītajām pusēm izdosies vienoties par Latvijas-Krievijas robežas infrastruktūras izbūves pabeigšanas grafiku un daudz ambiciozākiem tempiem Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūvē,» piebilda finanšu ministrs.
Šobrīd pirmajā kārtā valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves jomā gar Latvijas-Baltkrievijas robežu noris būvdarbi. Izbūvēts žogs 63,7 kilometru garumā jeb 75% no plānotā apmēra. Tāpat izbūvēts dzelzceļa šķērsojums — tunelis. Žoga izbūvi plānots pabeigt līdz šā gada rudenim.
Otrajā kārtā ir sākti būvdarbi divās darbu daļās no septiņām. Atmežošanas process otrajā kārtā ir pilnībā pabeigts 14,85 kilometru garumā, bet atmežošanas darbi vēl noris 15,62 kilometru garumā. Prognozētais būvdarbu pabeigšanas termiņš otrās kārtas darbiem ir 2024.gada nogale, savukārt žoga izbūvi plānots nodrošināt iespējami ātri.
Savukārt trešajā kārtā posmā gar Daugavu — 16,7 kilometru garumā — noris projektēšanas un inženierizpētes darbi. Patrulēšanas joslas izbūvei gar Daugavu ir izsludināta cenu aptauja. Līdz šā gada jūlija beigām plānots saņemt piedāvājumus, veikt to izvērtēšanu, kā arī sagatavot finansējuma pārdalei nepieciešamos Ministru kabineta lēmuma projektus.
Robežas infrastruktūras izbūves ceturtajā kārtā posmā pie Riču ezera — aptuveni piecu kilometru garumā — tiek izstrādāta tehniskā specifikācija.
Latvijas-Krievijas robežas izbūves jomā saņemts detalizēts ekspertīzes atzinums par izbūvētās infrastruktūras 230 kilometru garumā, tostarp izbūvēto žogu aptuveni 95,2 kilometru garumā un četriem iekaramajiem tiltiem atbilstību un nodošanas ekspluatācijā iespējām.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.