Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pēc VDD rekomendācijām daudzos kritiskās infrastruktūras objektos pastiprināta apsardze

Kritiskās infrastruktūras objekti Latvijā, kā arī citās NATO un ES dalībvalstīs jau vairākus gadus kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā uzskatāmi par vieniem no Krievijas specdienestu prioritārajiem izlūkošanas un kaitniecisko darbību mērķiem.

Ņemot vērā Krievijas radītos riskus, VDD sadarbībā ar pārējām valsts drošības iestādēm — Militārās izlūkošanas un drošības dienestu un Satversmes aizsardzības biroju (SAB) — jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pievērš pastiprinātu uzmanību kritiskās infrastruktūras objektu drošībai, īstenojot plašu un sistemātisku pasākumu kopumu kritiskās infrastruktūras objektu drošības līmeņa paaugstināšanai.

VDD ikdienas režīmā uztur saziņu ar kritiskās infrastruktūras objektu kontaktpersonām saistībā ar aizdomīgām aktivitātēm šo objektu tuvumā, kā arī regulāri informē objektus par konstatētiem riskiem un sniedz rekomendācijas objektu fiziskās drošības pilnveidošanai.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pēc VDD rekomendācijām daudzos objektos tikusi pastiprināta apsardze, ieviesta biežāka teritorijas apsekošana, kā arī veikti atkārtoti darbinieku brīfingi par iespējamajiem riskiem un rīcību potenciālu apdraudējumu gadījumā.

Tāpat VDD sadarbībā ar Valsts policiju regulāri pārbauda dažāda veida aizdomīgas aktivitātes kritiskās infrastruktūras objektu tuvumā, lai laikus identificētu un novērstu iespējamus apdraudējumus šādu objektu drošībai.

Jau ziņots, ka Lietuvas militārā izlūkdienesta rīcībā ir informācija, kas liecina, ka Krievija apsver uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai Baltijas valstīs, izmantojot Ukrainas dronus, ceturtdien vēstīja ziņu portāls «15min.lt».

Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns portālam apstiprināja šo informāciju.

Tikmēr SAB rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievija īstermiņā var īstenot hibrīduzbrukumus un provokācijas pret Baltijas valstīm, lai tādējādi palielinātu psiholoģisko spiedienu uz NATO valstīm, to amatpersonām un sabiedrībām, par ko SAB publiski ir brīdinājis arī iepriekš.

Viens no iespējamiem Krievijas provokāciju scenārijiem ir dronu operācijas, tostarp Ukrainas dronu izmantošana tā saucamajām «viltus karoga» operācijām. Lai gan šobrīd nav norāžu, ka Krievijas režīms ir pieņēmis politisku lēmumu eskalēt drošības situāciju attiecībā pret NATO, SAB rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievija plāno dažāda veida provokāciju un hibrīduzbrukumu scenārijus pret Baltijas valstīm un NATO, norādījis SAB.

Krievija jau ilgstoši īsteno hibrīdkaru, tostarp organizējot dažādas kaitnieciskas aktivitātes un provokācijas Rietumvalstīs ar mērķi panākt atbalsta samazināšanu Ukrainai. Lietuvas publiski paustais brīdinājums tiek rūpīgi analizēts arī Latvijā, aģentūrai LETA šonedēļ norādīja Aizsardzības ministrijā (AM).

Latvijas pretgaisa novērošanas spējas, sadarbība ar NATO un koordinācija ar kaimiņvalstīm ir pastiprināta. Ja tiktu konstatēts jebkāds incidents, tas tiktu nekavējoties izmeklēts, balstoties uz faktiem, nevis pieņēmumiem, skaidroja AM.

Vienlaikus AM un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rīcībā šobrīd nav informācija, ka Krievija plāno uzbrukumu konkrētiem kritiskās infrastruktūras objektiem Latvijas teritorijā. AM uzsver, ka bruņotie spēki jau ilgstoši sadarbojas ar dažādu kategoriju kritiskās infrastruktūras objektiem, lai krīzes situācijā tiktu nodrošināta to darbības nepārtrauktība. Ņemot vērā šī gada pavasarī notikušos apdraudējumus Latvijas gaisa telpā, kritiskās infrastruktūras objektos tiek ieviestas īpaši izstrādātas rīcības vadlīnijas, ko publiski paudis arī premjers, norādīja ministrijā.