Viņš norādīja, ka atsevišķiem uzņēmumiem, kuri agrāk bijuši atkarīgi no Krievijas vai attīstījuši savu ekonomisko aktivitāti Krievijas un Baltkrievijas tirgos, tā ir pārorientēšanās uz citiem tirgiem ar valsts atbalstu. Premjera ieskatā, šīs atbalsta programmas ir labi sākušas darboties.
Kariņš atzīmēja, ka Latvija ir procesā, lai īsā laika posmā pārorientētu arī savu enerģētikas sistēmu. Citus gadus Latvija no Krievijas saņēma aptuveni 90% dabasgāzes, bet no 2023.gada 1.janvāra nekas tāds nebūs iespējams, jo gāzi Latvija saņems no citām valstīm.
Ministru prezidents skaidroja, ka valsts patlaban ir pārejas posmā, kur lielākais vairums gāzes tiek saņemts no Klaipēdas termināļa. Viņš arī uzsvēra, ka valdība kopš kara sākuma ir pieņēmusi iepriekš nebijušus lēmumus, dodot uzdevumu AS «Latvenergo» iegādāties stratēģiskās rezerves, ko uzņēmums ir veiksmīgi īstenojis.
«Šobrīd uz «Latvenergo» stratēģiskajām un pārējām rezervēm, kā arī tām rezervēm, ko AS «Latvijas gāze» glabā Inčukalna krātuvē, mums pietiks dabasgāzes apkures sezonai. Valdība saprot, ka mums ir jābūt ne tikai drošiem, bet arī pārdrošiem šajā brīdī, neskatoties uz to, ka gāzes pietiek,» sacīja premjers.
Ministru prezidents atgādināja, ka valdība vakar pieņēma lēmumu atpirkt pusi jeb 0,9 teravatstundas no «Latvenergo», saglabājot šīs rezerves Inčukalna krātuvē. Uzņēmumam dots uzdevums par iegūtajiem finanšu līdzekļiem iepirkt vēl papildu gāzi, kuru varētu piegādāt un piedāvāt uzņēmumiem, jo īpaši siltumuzņēmumiem, nodrošinot tos ar dabasgāzi.
Viņš norādīja, ka pirmais valdības lēmums bija rezervēt gāzi «Latvijas Gāzes» vārdā, kas atrodas Inčukalna krātuvē, lai mājsaimniecībām pietiktu gāzes. Kariņš uzsvēra, ka lēmums ir pilnībā izpildāms, jo pirms kara Ukrainā valdība nodrošināja to, ka Inčukalna dabasgāzes krātuve ir valdības kontrolē.
«Gāze nekur ārpus Latvijas neplūdīs. Tā nonāks mūsu mājsaimniecībās. Savukārt ar vakardienas lēmumu mēs atbrīvojām «Latvenergo» iegādāties papildu gāzi, kas būtu tirgojama un piegādājama mūsu uzņēmumiem. Valdība kā nekad iepriekš ir iesaistījusies energoapgādes sistēmā, nodrošinot mūsu ekonomikai nepieciešamos gāzes apjomus,» sacīja Kariņš.
Tāpat Ministru prezidents uzsvēra, ka ir izstrādātas un pieņemtas atbalsta programmas mājsaimniecībām, kas palīdzēs tām pāriet no fosilā kurināmā un atjaunojamiem resursiem, kam individuālā līmenī tiks piešķirts arī valsts atbalsts. Viņš norādīja, ka šogad ir pieaudzis to mājsaimniecību skaits, kuras izmanto saules paneļus, saražojot daļu patērētās elektrības.
Premjers atzina, ka pastāv arī izaicinājumi, un tās ir energoizmaksas. Enerģija ir kļuvusi dārgāka, jo, palielinoties gāzes cenai, dārgāka kļūst arī elektrība, šķelda, granulas un malka. Kariņš vērsa uzmanību uz to, ka ir izstrādāta un pieņemta plaša atbalsta programma gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem.
Mājsaimniecībām tiks kompensēta puse no cenas pieauguma, savukārt energointensīviem uzņēmumiem paredzēts īpašs atbalsts grantu veidā, lai tie spētu saglabāt savu konkurētspēju. Tāpat plašs atbalsts paredzēts uzņēmējiem, jo juridiskām personām 100% apmērā kompensēs AS «Sadales tīkla» tarifu.
«Ja rudens un ziema cenu ziņā izrādīsies vēl drastiskāki, nekā patlaban izskatās, valdība patur iespēju pārskatīt atbalsta mehānismus, potenciāli palielinot atbalsta procentus. Patlaban mēs to nelemjam. Mēs esam visu sagatavojuši, lai būtu gatavi apkures sezonai, bet, ja situācija mainīsies, mēs esam gatavi mainīties līdzi,» sacīja Kariņš.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.