Izskan ideja apsvērt atteikties no skolēnu rudens brīvlaika

Puses tikušās, lai pārrunātu jaunā mācību gada aktualitātes. Kā aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrija, sarunas laikā diskutēts par mācību gada slodzes jautājumu, apspriežot ministres ierosinājumu samazināt vasaras brīvlaika ilgumu, sekojot citu Eiropas valstu piemēram.

«Skolas gada slodzes izlīdzināšana ar īsāku vasaras brīvlaiku un papildus brīvdienām, piemēram, martā veicinātu izglītības kvalitāti, ļautu dažādot mācību un audzināšanas procesu, kā arī optimizēt izglītojamo un pedagogu noslodzi. Pagarinot mācību gadu, nedaudz, taču samazinātos skolotāju ikdienas darba slodze,» sacījusi ministre.

Ministre skaidroja, ka mācību norise vasarā ļautu organizēt nodarbības ārpus telpām svaigā gaisā, brīvā dabā, piemēram, rīkot pārgājienus, ekskursijas, radošas darbnīcas, fiziskas aktivitātes, kā arī apgūt specializēto kursu valsts aizsardzības mācībā.

Pēc ministres iniciatīvas rosinātās tikšanās laikā tika diskutēts arī par jauno mācību saturu, pedagogu atalgojuma finansējuma modeli, iespējamo Covid-19 izplatību rudenī, kā arī citiem jautājumiem.

Daloties pārdomās par jauno mācību gadu, LVLSA vadītāja Anita Vanaga uzsvēra: «Runājot par nākamo gadu, jāsaka, ka ļoti vēlamies atkal tikties ar saviem skolēniem, taču ir arī neliela nedrošība, ko rada neskaidrie jautājumi. Sagatavošanās katrai stundai prasa daudz laika un latviešu valodas un literatūras skolotāji to izjūt īpaši spilgti, tāpēc, protams, aktuāls ir arī jautājums par mācību materiāliem.»

Gan ministre, gan asociācijas pārstāvji bija vienisprātis, ka loģiskākais risinājums jaunā mācību satura ieviešanā sākotnēji būtu bijis — vispirms izstrādāt mācību materiālus un tad uzsākt tā ieviešanu. Ministre vēlreiz atgādināja par platformas «skolo.lv» iespējām, mudinot izmantot šo un citus digitālos rīkus.

Diskusijā tika pārrunāts arī jaunais pedagogu atalgojuma finansējuma modelis, «kliedējot bažas, ka atsevišķās pašvaldībās saskaņā ar jaunajiem aprēķiniem pedagogi varētu saņemt mazāk».