Viņš skaidroja, ka modernas infrastruktūras priekšrocības patlaban aptver tikai aptuveni trešdaļu no visas ieslodzījuma vietu sistēmas, kamēr pārējās ieslodzījuma vietās joprojām nepieciešami būtiski uzlabojumi.
«Joprojām ir daudz darāmā, lai ieslodzījuma vietas atbilstu starptautiskajiem standartiem — tie paredz, ka kamerā dzīvo ne vairāk kā divi ieslodzītie un katram tiek nodrošināti vismaz 4,5 kvadrātmetri dzīvojamās platības,» skaidroja ministrs.
Smiltēns norādīja, ka uzdevums ir skaidrs — pakāpeniski palielināt to ieslodzījuma vietu īpatsvaru, kuras atbilst mūsdienu drošības un cilvēktiesību prasībām, virzoties no šodienas aptuveni 30% uz arvien plašāku modernizāciju visā sistēmā.
Viņš uzsvēra, ka ieslodzījuma vietām jāveicina cilvēka resocializācija, nevis jāpalielina risks, ka pēc soda izciešanas persona sabiedrībā atgriežas ar vēl lielāku noziedzīgas uzvedības iespējamību.
«Ja kamerās ir pārāk daudz cilvēku, apstākļi neatbilst mūsdienu prasībām un veidojas cietuma subkultūra, pieaug risks, ka cilvēks vairāk iesaistās noziedzīgā vidē un pēc tam atgriežas sabiedrībā ar lielākiem riskiem,» skaidroja Smiltēns.
Pēc ministra teiktā, ar Tieslietu ministrijas valsts sekretāru Mihailu Papsujeviču jau pārrunātas iespējas pakāpeniski pietuvoties šiem standartiem, tostarp izvērtējot modulāras infrastruktūras izmantošanu, kas ļautu ātrāk paplašināt vai modernizēt ieslodzījuma vietas.
Smiltēns norādīja, ka, lai būtiski pietuvotos šim mērķim, būtu nepieciešami finanšu resursi vismaz 40 līdz 50 miljonu eiro apmērā.
«Tas ir ilgtermiņa ieguldījums ne tikai cietumu infrastruktūrā, bet arī sabiedrības drošībā un sekmīgākā notiesāto resocializācijā,» skaidroja ministrs.
Vērtējot Ieslodzījuma vietu pārvaldes iegūto statistiku par pašnāvības gadījumiem ieslodzījuma vietās, Smiltēns pauda, ka visas pašnāvības nav iespējams novērst, taču attīstīto valstu pieredze rāda, ka riskus ir iespējams būtiski mazināt.
Kā vienu no risinājumiem ministrs norādīja moderno tehnoloģiju izmantošanu.
«Mūsdienās pieejami sensori un mākslīgā intelekta risinājumi, kas analizē kustību modeļus un citas pazīmes, savlaicīgi brīdinot personālu par iespējamu paškaitējuma vai cita incidenta risku,» skaidroja Smiltēns.
Viņš uzsvēra, ka šādas tehnoloģijas jau pastāv, un arvien plašāk tiek izmantotas citās valstīs, un arī Latvijā šajā virzienā ir jāturpina attīstība, īpašu uzmanību pievēršot nepilngadīgo ieslodzījuma vietām.
Kā labu piemēru Smiltēns norādīja jauno Liepājas cietumu, skaidrojot, ka tajā izmantotās tehnoloģijas un risinājumi parāda virzienu, kādā jāatīsta visa ieslodzījuma vietu sistēma.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.