Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par bijušā premjera Kariņa avioreisiem

Saskaņā ar publiski izskanējušo informāciju Ģenerālprokuratūrā tika veikta pārbaude par gaisa transporta līgumreisu pakalpojumu izmantošanu toreizējā Ministru prezidenta komandējumos.

Ģenerālprokuratūra neapstrīd, ka valsts augstāko amatpersonu pienākumu izpildes gaitā var rasties situācijas, kad komandējuma nodrošināšanā nepieciešams izmantot gaisa transporta līgumreisu pakalpojumus.

Vienlaikus patlaban nepastāv normatīvais regulējums, kas reglamentētu gaisa transporta līgumreisu pakalpojumu saņemšanu, un tas novedis pie nepamatotas Ministru kabineta noteikumos «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi» 32.punkta tvēruma paplašināšanas pretēji Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertajam likumības principam, norāda prokuratūra.

Minētā noteikumu norma paredz, ka transporta izdevumus premjeram visos transporta veidos atlīdzina saskaņā ar faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā atbilstoši biznesa klases vai tai pielīdzinātas klases tarifiem.

Pārbaudē konstatēts, ka speciālajiem līgumreisiem, kas tika organizēti no 2021. līdz 2023.gadam, tika izlietotas lielākas summas, nekā bija paredzēts līgumos, kas noslēgti ar ceļojumu aģentūrām par līgumreisu organizēšanu.

Secināts, ka Valsts kancelejas rīcība, nerīkojot publisko iepirkumu par komandējumu nodrošināšanu, neskatoties uz to, ka prognozējamā līgumcena ar lielu iespējamību pārsniegtu Ministru kabineta noteiktās līgumcenu robežvērtības, liecina par nepamatotu Publisko iepirkumu likuma 5. panta 13.punktā ietvertā izņēmuma piemērošanu.

Minētā likuma norma paredz, ka pasūtītājs nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja iepirkuma līguma paredzamā līgumcena ir mazāka par iepirkuma līgumiem Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām, un ja tas tiek slēgts par ceļojumu aģentūru pakalpojumiem, uz kuriem attiecas «CPV kods 63510000-7».

Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļas prokurore Valsts kancelejai ir uzdevusi sešu mēnešu laikā izstrādāt normatīvo regulējumu, kas paredz nosacījumus iespējamas speciālo līgumreisu pakalpojumu iegādes komandējumu nodrošināšanai, tajā skaitā arī komandējumiem uz Eiropas Savienības institūciju sanāksmēm, kā arī izstrādāt Valsts kancelejas iekšējo regulējumu iepirkumu plānošanas, organizēšanas un līgumu izpildes uzraudzības procesa nodrošināšanai atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām.

Pārbaudes lieta satur ziņas, ka laikā no 2019.gada līdz 2023.gadam saistībā ar gaisa transporta līgumreisu pakalpojumu izmantošanu Ministru prezidenta un delegācijas locekļu ārvalsts komandējumiem, Valsts kancelejā, iespējams, nav ņemti vērā lietderības apsvērumi, izvirzītie mērķi nav sasniegti ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēlei nav rīkots publisks iepirkums, kā rezultātā Valsts kancelejā, kura ir atbildīga par Ministru kabineta budžeta uzraudzību, iespējams, ir izšķērdēti finanšu līdzekļi lielā apmērā, norādīja prokuratūrā.

Līdz ar to, pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Ņemot vērā minēto, Ģenerālprokuratūras prokurore ir pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa sākšanu pēc Krimināllikuma panta par iespējamu izšķērdēšanu lielā apmērā.

Pirmstiesas kriminālprocesa veikšana ir uzdota KNAB, un patlaban lieta sākta par faktu, nevis pret konkrētām personām, apliecināja prokuratūrā.

Birojā aģentūrai LETA apliecināja, ka KNAB 13.martā saņēma Ģenerālprokuratūras krimināllietas materiālus pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai.

KNAB plašāku informāciju par kriminālprocesu, tostarp iesaistītajām personām, sniegs, tiklīdz tas netraucēs izmeklēšanas interesēm.

Krimināllikums par šādu nodarījumu paredz brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, ar probācijas uzraudzību līdz trim gadiem vai bez tās.

Kā ziņots, daļā sabiedrības kritiku izpelnījušies Kariņa Ministru prezidenta laika vadīto delegāciju veiktie speciālie avioreisi. No 2021. līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai šādi iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar ES segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.

Par minētajiem lidojumiem revīziju veica arī Valsts kontrole, bet Valsts kanceleja to apstrīdēja.

Valsts kancelejas iesniegumu, kurā apstrīdēts Valsts kontroles starpziņojums par Kariņa speciālajiem avioreisiem, Valsts kontroles padome skatīs 27.marta sēdē.

Valsts kanceleja revīzijas starpziņojumu apstrīdēja 7.martā.

Valsts kontrole iepriekš ziņoja, ka, ja lēmums netiks apstrīdēts, tad tā publiskos starpziņojumu šā gada 15.martā. Tā kā starpziņojums ir apstrīdēts, tad Valsts kontroles padome izskatīs sūdzību un pieņems lēmumu 30 dienu laikā.