FM: Pērn apstrādes rūpniecība varētu būt samazinājusies par 2,8%

Latvijas rūpnieki aptaujās norāda, ka pasūtījumu apjomi pēdējo mēnešu laikā ir nedaudz pieauguši, tomēr zemais pieprasījums joprojām uzskatāms par galveno apstrādes rūpniecības izaugsmes ierobežotāju, skaidro FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka procentu likmju samazināšana veicinās būvniecību Eiropā, tādējādi sagaidāms pieprasījuma pieaugums pēc kokmateriāliem un citiem būvmateriāliem.

Latvijas apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi 2024.gada novembrī pirmo reizi pērnā gada 11 mēnešu laikā uzrādīja pieaugumu 0,3% apmērā pret 2023.gada novembri, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tomēr kopējās rūpniecības apjomi samazinājās par 3%, ko ietekmēja 20,7% samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomos.

Pērnā gada 11 mēnešos kopā apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 3%, bet elektroenerģijas un gāzes apgāde pieauga par 3,6%. Nelielā ieguves rūpniecība pieauga par 15,5%, kas kopējās rūpniecības kritumu attiecībā pret apstrādes rūpniecību samazināja līdz mīnus 1,4%.

FM skaidro, ka pagājušā gada novembrī apstrādes rūpniecības pieaugumu nodrošināja tieši lielākās apakšnozares. Kokrūpniecība, kas ir nozīmīgākā apakšnozare, uzrādīja ievērojamu pieaugumu 8,9% apmērā pret 2023.gada novembri. Arī pārtikas nozare, kas ir otra lielākā apakšnozare, uzrādīja 6,7% pieaugumu. Abām minētajām nozarēm pieaugumi novembrī bijuši lielākie visa 2024.gada laikā.

Arī nemetālisko minerālu ražošana pieauga par 2,2%, bet metālizstrādājumu ražošana samazinājās vairs tikai par 0,5% pret 2023.gada novembri, kur sarukumi ik mēnesi kļūst arvien mazāki. No mazākām nozarēm būtisku devumu kopējā apstrādes rūpniecības pieaugumā veidoja gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana (par 34,2%), poligrāfija (par 21,8%) un mēbeļu ražošana (par 14,2%). Savukārt no lielākas izaugsmes apstrādes rūpniecību atturēja dzērienu ražošana (mīnus 24,2%), citur nekvalificētu iekārtu ražošana (mīnus 20,4%) un autobūve (mīnus 19,8%).

Rūpniecības apakšpozīcija elektroenerģijas un gāzes apgāde, kas aizņem 19,8% no kopējās rūpniecības, pērnā gada novembrī samazinājās par 20,7%. FM skaidro, ka to ietekmēja siltais pērnā gada novembris, kas bija vidēji par 2,5 grādiem siltāks par novembri 2023.gadā. Elektroenerģijas ražošana gada izteiksmē saruka par 29,7%, samazinoties gan hidroelektrostaciju, gan koģenerācijas staciju izlaidei, bet turpinot pieaugt vēja un saules ģenerētai elektroenerģijai. Arī dabasgāzes patēriņš 2024.gada novembrī samazinājās par 7,8%, ko ietekmē arī dabasgāzes globālais cenu pieaugums pēdējā pusgada laikā.

Eiropas apstrādes rūpniecības jaunākie noskaņojuma indeksi norāda uz pozitīvām tendencēm gan Eiropas Komisijas, gan «Standart&Poors» apkopotajos datos. FM uzsver, ka tas liecina par gaidāmu situācijas uzlabošanos nozarē, tomēr faktiskajos apjomu datos uzlabojumi vēl nav manāmi.

Eiropas Savienības kopējie apstrādes rūpniecības apjomi nevienā no 2024.gada 11 mēnešiem nav bijuši augstāki nekā 2023.gada attiecīgajā periodā. FM informē, ka lejupslīde Eiropas apstrādes rūpniecībā turpinās jau divarpus gadus. Arī pērnā gada decembrī Eiropā atkal samazinājās pasūtījumu apjomi kopā ar ražošanas apjomiem un nodarbinātību.

Tendences Eiropas apstrādes rūpniecībā ir cieši saistītas ar apstrādes rūpniecības izaugsmi Latvijā, tomēr, neraugoties uz to, pozitīvas tendences vērojamas gan Latvijas apstrādes rūpniecības, gan eksporta apjomos, atzīst FM.