Eksperti: Turpmākā karadarbība Ukrainā būs izaicinoša

Tāpat viņi norāda, ka nākamie 12 līdz 18 mēneši Ukrainai varētu būt kritisks brīdis, tāpēc Rietumiem ir svarīgi mobilizēt atbalstu Ukrainai, lai tā nezaudētu karā pret agresorvalsti. Ja tomēr Krievija karalaukā gūs pārsvaru, eksperti pieļauj, ka mazāk nekā divu gadu laikā Krievija spētu apdraudēt jebkuru NATO dalībvalsti.

Vēsturnieks un politologs Kārlis Daukšts uzsvēra, ka prognozēt nākotni ir ļoti grūti, jo katra diena ienes kaut ko jaunu gan Ukrainas iekšpolitikā, gan arī pasaules politikā. Viņa ieskatā, Ukrainas sabiedrībā ir sācies morāli psiholoģiskā noguruma periods. Tas saistīts ar to, ka ir pārāk daudz kritušo, frontē nav lielu panākumu, neizdodas «izmest» krievu karaspēku no Ukrainas teritorijas un cerības uz drīzu pretuzbrukumu ir kļuvušas pārāk atkarīgas no Rietumu ieroču piegāžu apjoma un ātruma.

Pēc Daukšta paustā, kara apstākļos ir atgriezušās arī iekšpolitiskās problēmas, kas negatīvi ietekmē kopējo situāciju. Patriotiskais noskaņojums un cerības, kas bija kara sākumā, «saēd» korupcija, kas Ukrainā sagrāva daudzas labas idejas.

Politologs atzīmēja, ka arī Rietumos daudzi politiskie spēki sāk nogurt no tā, ka palīdzība Ukrainai būs vajadzīga ne tikai nākamajās nedēļās, bet arī gados. Tas rada citādāku politisko fonu. Viņaprāt, visi šie negatīvie apstākļi rada pesimistisku skatījumu uz norisēm Ukrainā.

«Vēl viens apstāklis, ko gribētu uzsvērt, ir tas, ka pašā Krievijā mainās ne tikai lēmumu pieņemšanas struktūra, bet mainās arī pats režīms. Patlaban mēs redzam, ka nevis suns luncina asti, bet aste sāk luncināt suni. Pūļa vara jeb ohlokrātija, kuru ir «uzpumpējis» Putins, sāk izvirzīt savas prasības. Man ir bažas, ka impēriski fašizoīdā noskaņa, kāda šobrīd ir Krievijā, ir bīstama parādība arī Ukrainas kara kontekstā. Tā saucamā patriotiskā agresija sāk ietekmēt morāli politisko klimatu Krievijā,» sacīja Daukšts.

Viņš pieminēja amerikāņu prokremliskā komentētāja Takera Karlsona interviju ar Putinu, kurā viņš nolasījis, ka Krievija grib virzīt tālāko darbību Ukrainā tikai uz saviem noteikumiem, savukārt noskaņojums Krievijā sāk līdzināties tam, kāds bija pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Vācijā. Daukšta ieskatā, ir daudzas pazīmes — kā iekšējas, tā ārējas, kas liecina, ka tauta un vadonis ir tādā pašā situācijā, kādā bija Ādolfs Hitlers un Vācijas tauta, kad tā pēkšņi sāka histēriski atbalstīt savu vadību.

«Lai gan dažam ir cerības, ka Krievijā notiks militārs apvērsums, parādīsies sadrumstalotība lēmumu pieņemšanā, tā tomēr ir vēlamā uzdošana par reālo. Tāpēc esmu diezgan pesimistiski noskaņots, jo prasības, kuras Putins mēģina izvirzīt Rietumiem, ir atdot Krievijai iekarotās teritorijas un tad vienoties. Paralēli Putins runā par denacifikāciju, kas gan drīzāk būtu vajadzīga pašiem Krievijas iedzīvotājiem. Tas rada drūmu noskaņojumu Ukrainas tālākajām perspektīvām un notikumu attīstībai,» pauda politologs.

Kā uzsvēra eksperts, neskatoties uz Ukrainas tautas varonību, arvien skaidrāk iezīmējas nepieciešamība pēc jaunas mobilizācijas, un tā būs ļoti smaga. Daukšts norādīja, ka situācija piespiež uz fronti sūtīt cilvēkus, kuri iet šajā cīņā ne līdz galam brīvprātīgi. Cilvēki ir satraukušies par savu fizisko eksistenci. Situācija kopumā rada pesimistisku noskaņojumu un saasina attiecības starp varu un sabiedrību.

Arī bijušais Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons uzsvēra, ka situācija ir sarežģīta. Viņaprāt, abas puses atrodas līdzīgā stāvoklī, un ne Ukraina, ne Krievija patlaban nevar sasniegt lielus, stratēģiskus izrāvienus. Krievija joprojām nav mainījusi savus politiskos uzstādījumus — neskatoties uz visiem zaudējumiem, tā ir gatava iet uz priekšu. Garisons akcentēja, ka Krievija patlaban palielina spiedienu uz Ukrainu.

«Ukrainai pietrūkst munīcijas. Karam ieilgstot, jautājums būs arī par pārējo bruņojumu, ko vajadzēs papildināt un atjaunot. ASV militārās ražošanas industrija ir palielināta, taču Eiropā jaudas joprojām nav pietiekošas. Domāju, ka kopumā šis gads būs pietiekami izaicinošs. Varam konstatēt, ka Putina režīms ir nostiprinājies, pat ieguvis jaunu elpu, gan izvēršot dažādas starptautiskas aktivitātes, gan, visticamāk, nogalinot opozicionāru Alekseju Navaļniju, gan gūstot panākumus Avdijivkā,» teica bijušais AM valsts sekretārs.

Pēc Garisona domām, ir jārēķinās, ka šis gads būs sarežģīts ne tikai Ukrainā, bet arī starptautiski. Viņaprāt, ukraiņiem neizdosies ar vieglu roku pārraut fronti. Tāpat nevajadzētu novērtēt par zemu krievus, kuru ir pietiekami labi nocietinājuši savas pozīcijas. Bijušais AM valsts sekretārs akcentēja, ka tas, kas patlaban notiek Ukrainā, vairāk sāk atgādināt Pirmā vai Otrā pasaules kara laika pozīciju kara karadarbību, kur virzīšanās uz priekšu notiek, pateicoties tikai lieliem dzīvā spēka zaudējumiem.