Jau ziņots, ka Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja preces 13,781 miljarda eiro vērtībā, kas ir par 2,9% jeb 417,5 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Septembrī Latvija ir eksportējusi preces 1,562 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 7,7% jeb 111,7 miljoniem eiro vairāk nekā augustā, bet par 1% jeb 16,2 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada septembrī.
Ekonomists skaidro, ka eksports septembrī gada izteiksmē samazinājās par 1%, bet sezonāli un kalendāri izlīdzinātajos datos, kas labāk parāda patieso tendenci, tas bija praktiski nemainīgs, samazinoties par 0,03%. Strautiņš norāda, ka šādi rēķinot eksports bija par 1,3% lielāks nekā pirms mēneša — augustā.
Šogad labvēlīgu sakritību dēļ bija trīs mēneši, kad eksports gada izteiksmē pieauga, jūlijā pat par 6,5%, jo gadu iepriekš apjoms bija neparasti mazs, skaidro ekonomists. Taču septembrī pirmo reizi kopš 2023.gada marta auga trīs pēdējo mēnešu eksporta summa, salīdzinot ar tādu pašu periodu pirms gada. Tādējādi šī gada trešajā ceturksnī preču eksports bija par 0,9% lielāks nekā 2023.gada trešajā ceturksnī.
Vienlaikus Strautiņš atzīmē, ka ienākumi no preču pārdošanas pārējā pasaulē vēl ir mazāki nekā pandēmijas laika rūpniecības buma laikā. Septembrī eksports bija par 27% mazāks nekā 2022.gada septembrī, kas ir vienīgais brīdis līdz šim, kad mēneša eksports pārsniedza divus miljardus eiro. Taču, ja paskatās vēl nedaudz tālākā pagātnē, tomēr ir redzams veselīgs progress, atzīst Strautiņš. Vidējais ikmēneša preču izvedums divu gadu periodā, kas noslēdzās 2020.gada vidū, bija 1,07 miljardi eiro, kamēr «jaunais normālais» apjoms ir ap pusotru miljardu eiro — septembrī 1,562 miljardi eiro.
Visbeidzot, eksporta rekordu iepriekš palīdzēja sasniegt augstās cenas, lielu daļu nopelnītās naudas nācās iztērēt, lai par uzpūstām cenām pirktu enerģiju, izejvielas un arī patēriņa preces, skaidro Strautiņš.
Imports septembrī bija par 12,4% mazāks nekā pirms gada un par 26,7% mazāks nekā pirms diviem gadiem. Tā kā stabilizējas arī apstrādes rūpniecības izlaide, bet pakalpojumu eksports aug, ekonomists uzskata, ka eksporta nozares kopumā grūtāko brīdi ir pārvarējušas.
Līdzās ekonomikas «dabiskajai» lietu gaitai Latvijas eksportētāju sekmes tuvākajā nākotnē var ietekmēt notikumi pasaules politikā, norāda Strautiņš. Viņš uzskata, ka Donalda Trampa ievēlēšanas ietekme uz pasaules ekonomiku būs plaša un daudzpusīga. Strautiņš prognozē, ka tuvākajā nākotnē tā var paātrināt ASV ekonomikas izaugsmi, jo viens no Trampa programmas galvenajiem punktiem ir nodokļu samazināšana, proporcionāli nesamazinot izdevumus.
Taču Strautiņš arī vērš uzmanību, ka tas var novest pie ekonomikas pārkaršanas. ASV tautsaimniecība jau šobrīd darbojas uz tās spēju robežas — bezdarbs ir ļoti zems, papildu fiskālais stimuls šādā situācijā var pastiprināt darbaspēka trūkumu, jo īpaši, ja tiek īstenoti nelegālo imigrantu deportācijas plāni.
Ekonomisti ir vienisprātis, ka Trampa politika drīzāk palielinās, nevis samazinās inflāciju, jo īpaši tāpēc, ka viņš plāno arī tarifu paaugstināšanu. Strautiņš norāda, ka šo tirdzniecības ierobežojumu tiešs mērķis ir paaugstināt cenas iekšējā tirgū, kas var palīdzēt daļai rūpniecības nozaru, taču uz patērētāju rēķina.
Tramps sola izmaksas samazināt, atceļot ierobežojumus fosilo kurināmo ieguvei, taču nav sagaidāms, ka tas dos lielus ieguvumus patērētājiem, uzskata Strautiņš. Viņš norāda, ka ASV gāzes cenas jau šobrīd var saukt par simboliskām uz to valstu fona, kas paļaujas uz saspiestās dabasgāzes importu. Naftas ieguve ir visu laiku augstākajā līmenī, bet no ogļu izmantošanas elektrības ražotāji atsakās tāpēc, ka tās vairs nav izdevīgas.
Strautiņa ieskatā tas viss nozīmē, ka ASV centrālā banka var būt spiesta pārtraukt likmju samazināšanu un varbūt tās atkal palielināt.
Ekonomists norāda, ka Eiropā nebūs šāda fiskālā stimula, turklāt ekonomika arī var ciest no iespējamas ASV muitas tarifu paaugstināšanas, līdz ar to izaugsme būs lēnāka. Tas var likt Eiropas Centrālajai bankai samazināt procentu likmes tālāk, nekā tā bija plānojusi. Strautiņš pieļauj iespēju, ka redzēsim likmju līmeni līdzīgu tam, kāds bija pirms pandēmijas, tas ir — ļoti zemu.
Procentu likmju starpībai starp Eiropu un ASV padziļinoties, tas neizbēgami atspoguļotos eiro un ASV dolāra kursā, kas arī var izrādīties vienīgais veids, kā glābt Eiropas konkurētspēju, skaidro Strautiņš. Viņš norāda, ka lielu ievērību izpelnījās Mario Dragi prezentētais Eiropas nākotnes konkurētspējas plāns, kas mudina īstenot liela mēroga investīciju programmu augsto tehnoloģiju nozarēs, kas būtu līdzīga līdzšinējā ASV prezidenta Džozefa Baidena politikai («Bidenomics»), kas ir bijusi visnotaļ sekmīga.
Strautiņš skaidro, ka tam būtu nepieciešama plaša mēroga kopējās aizņemšanās programma, taču ir ļoti mazas cerības, ka tā gūs piesardzīgu fiskālo politiku īstenojošo dalībvalstu atbalstu. Ekonomista ieskatā tas izklausās nelāgi — Eiropa būs spiesta konkurēt ar Ķīnas strauji augošajām augsto tehnoloģiju nozarēm ar izmaksu samazināšanas palīdzību. Taču stratēģiski lēmumi, kas varētu palīdzēt no šādas situācijas izvairīties, nav laicīgi pieņemti.
Tālākā nākotnē šāds risinājums varbūt pat nāks par labu, pieļauj Strautiņš. Viņaprāt, starptautiskajai konkurencei pakļautās nozares izmantos zemāku izmaksu aizvēju, lai izmēģinājumu un kļūdu ceļā meklētu jaunas priekšrocības, attīstītu jaunus produktus un prasmes pēc tam, kad tehnoloģiskā revolūcija, ko Eiropas ražotāji ir «nogulējuši», ir vājinājusi Eiropas Savienības līdz šim stiprās pozīcijas autobūvē un arī citās nozarēs. Varbūt tirgus spēki šajā procesā būs gudrāki un efektīvāki par sabiedriskā sektora stratēģiskajiem plānotājiem, domā Strautiņš.
«Kā pārmaiņas pasaules politikā Latvijas ekonomikai nozīmē tuvākajā laikā? Visdrīzāk neko labu, bet arī neko dramatiski sliktu. ASV muitas tarifi ir risks, taču uz šo valsti eksportējam maz. Zemāks eiro kurss var nozīmēt nedaudz lielāku inflācijas risku. Augstākas procentu likmes ASV var kavēt mājokļu būvniecības nozares atlabšanu, bet fiskālais stimuls un birokrātisko šķēršļu samazināšana iedarbotos pretēji, kopējā ietekme ir neskaidra,» pauž Strautiņš.
Viņaprāt, ilgākā laikā Latvijas ekonomikai varētu būt vairāk iespēju, nekā risku. Nozares, kurās Latvija ir spēcīga pasaules mērogā, ļoti vispārinot, dalās divās daļās. Ir nozares, kuru galvenais arguments ir lielais auglīgās zemes apjoms uz iedzīvotāju — tās ir pārtikas un meža nozares, dabas resursu bagātībās balstās arī kūdras ieguve un zivsaimniecība, bet tās ir daudz mazākas.
Tāpat Strautiņš norāda, ka ir nozares, kas arī citās valstīs tikai veidojās kopš brīža, kad atgriezāmies pasaules apritē pēc PSRS sabrukuma. Te ekonomists min informācijas tehnoloģiju un biznesa pakalpojumus, bet preču nozarēs — dronus, «wi-fi» iekārtas.
«Mūsu ražotājiem būtu grūti, praktiski neiespējami izspiest no to ērtajām vietām dominējošos uzņēmumus tādās jau ilgi pastāvējušās vidējo tehnoloģiju nozarēs kā automobiļu, sadzīves tehnikas ražošanā, kur Rietumeiropa līdz šim bija spēcīga. Šajās jomās darbojamies gandrīz tikai kā komponentu piegādātāji. Tāpēc mūs mazākā mērā nekā Eiropu kopumā skars šo nozaru krīze,» uzskata Strautiņš.
Savukārt uz dabas resursiem balstītajās nozarēs pozīcijas neviens nevar atņemt, bet uzņēmumu radošajiem eksperimentiem jaunāko tehnoloģiju nozarēs izmaiņas pasaules kārtībā var palīdzēt, veicinot straujākas pārmaiņas Eiropas ekonomikā kopumā, tātad arī lielākus noieta tirgus un sadarbības iespēju pieaugumu, skaidro Strautiņš.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.