Bunkus slepkavības lietā apsūdzēto Babenko tiesa lemj paturēt apcietinājumā

Nākamā tiesas sēde lietā ieplānota 26.jūnijā plkst.9.

Pirms lūguma izskatīšanas virsprokurors Armīns Meisters iesniedza tiesā arī Valsts policijas (VP) informatīvo ziņojumu par riskiem, kuri varētu rasties, ja drošības līdzeklis tiktu mainīts.

Lai iepazītos ar iesniegtiem dokumentiem, Babenko aizstāvji bija lūguši pārtraukumu, kas ilga divas stundas, lai iepazītos ar prokurora pievienotajiem lietas materiāliem. Pēc tiesas sēdes atsākšanas, Babenko aizstāvji mēģināja atlikt viņu pašu pieteiktā lūguma izskatīšanu, pamatojot lūgumu ar nepietiekamu laiku, lai pienācīgi iepazītos ar jauno viņiem pieejamo informāciju. Aizstāvji uzsvēra, ka, piemēram, VP atzinums tika sagatavots jau šī gada 9.jūnijā, bet pie lietas materiāliem tika pievienots tikai šodien.

Virsprokurors vērtēja, ka šis ir aizstāvības gājiens, lai novilcinātu tiesas procesu. Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Sigita Dolniece pēc abu pušu uzklausīšanas nolēma turpināt skatīt aizstāvības lūgumu par Babenko drošības līdzekļa pārskatīšanu.

Aizstāvība uzskata, ka Babenko kontrole tika veikta vien formāli, neņemot vērā cilvēktiesību pārkāpumus, kuri tika turpināti, piemērojot apcietinājumu. Tāpat viņi uzskata, ka Babenko visu šo laiku tika piemērots apcietinājums bez pietiekamiem pierādījumiem un tas tika balstīts tikai uz viena VP darbinieka atzinumu.

Aizstāvība lūdza ņemt vērā Babenko uzvedību ieslodzījuma vietā un to, ka Babenko, atrodoties brīvībā, varētu labāk organizēt savu aizstāvību. Aizstāvība arī apgalvoja, ka, esot apcietinājumā, Babenko tika liegta iespēja ierasties uz sava tēva bērēm, kā arī tagad viņa mātei ir 92 gadi, kurai ir nepieciešams atbalsts.

Babenko esot arī nopietnas veselības problēmas un, atrodoties apcietinājumā, Babebko neesot iespējams iegūt medicīnisko palīdzību tādā līmenī, kādā tā būtu iespējama, atrodoties brīvībā.

Pats Babenko tiesā sūkstījās, ka viņš jau vairāk nekā gadu esot atrauts no savas ģimenes un sava darba. Tāpat viņš uzsver, ka viņš nekad nav bijis saistīts ar kriminālu, it īpaši ar Bunkus slepkavības lietu. Tāpat viņam un viņa aizstāvjiem esot liegta iespēja iepazīties ar lietas materiāliem, kuri it kā pamatojot nepieciešamību turpināt piemērot apcietinājumu.

Virsprokurors Armīns Meisters uzstāja, ka iepriekš piemērotais apcietinājums būtu jāturpina, jo nav neviena cita drošības līdzekļa, kas varētu garantēt, ka Babenko necentīsies traucēt tiesas procesu, kā arī mēģinās ietekmēt lietas dalībniekus, piemēram, pieaicinātos lieciniekus.

Mirušā administratora brālis Kristaps Bunkus aģentūrai LETA uzsvēra, ka lietas materiālos ir daudz ziņu par faktiem, ka apsūdzētie ar savu ietekmi ir centušies ietekmēt lietas virzību, un pastāv nopietnas bažas, ka to turpina un turpinās darīt.

«Ja apsūdzētie ir spējuši to darīt, esot apcietinājumā, man ir bail iedomāties, uz ko viņi būtu spējīgi, ja tiktu mainīts viņiem piemērotais drošības līdzeklis — apcietinājums,» uzsvēra K.Bunkus, papildinot, ka to nedrīkst pieļaut.

Viņš izteica bažas, ka šādā gadījumā viņa un ģimenes drošība tiktu apdraudēta. Tāpat viņš pauda bažas, ka apsūdzētie mēģinās pamest valsti, lai izvairītos no atbildības.

Jau vēstīts, ka policija lietu prokuratūrai nodeva pērn novembra beigās pret četrām personām — trīs Latvijas pilsoņiem un vienu Krievijas pilsoni. Lietā apsūdzēti uzņēmēji Aleksandrs Babenko un Mihails Uļmans. Viens no viņiem apsūdzēts par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu, otrs — par uzkūdīšanu un atbalstīšanu.

Apsūdzība celta arī pret personu, kura izdarīja šāvienus, kuru rezultātā Bunkus mira — šī persona ir 1974.gadā dzimis Krievijas pilsonis Viktors Krivošejs. Vīrieti policija aizturējusi Latvijā. Viņš apsūdzēts arī par šaujamieroča un šaujamieroču munīcijas nēsāšanu un pārvadāšanu bez attiecīgas atļaujas un par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu bez izmeklētāja vai prokurora atļaujas.

Apsūdzība pret slepkavības organizētāju nav celta, jo viņš ir miris vardarbīgā nāvē. TV3 raidījums «Nekā personīga» vēstīja, ka šis cilvēks bija kādreiz ietekmīgā Ivana Haritonova grupējuma lietā notiesātais Genādijs Vaļagins. Vaļaginu 2022.gada martā nošāva Rīgā, Pļavniekos.

Savukārt pret vienu personu kriminālprocess izbeigts, jo tās darbībās netika konstatēta šī nozieguma atbalstīšana. Šī persona ir 1970.gadā dzimušais Arkādijs Judins.

Nesen Uļmans bija vērsies ANO darba grupas patvaļīgas aizturēšanas jautājumos Augstā cilvēktiesību komisāra birojā, kurā sūdzējās par to, ka viņš tiek turēts cietumā bez iespējas iepazīties ar lietas materiāliem.

Kopš apcietinājuma piemērošanas Uļmans un Babenko vairākkārt lūguši tiesu pārskatīt viņiem piemēroto drošības līdzekli, bet tiesa šos lūgumus allaž noraidījusi. Pērnā gada oktobrī Uļmans vērsies arī Tiesībsarga birojā, lūdzot lai tiesībsargs Juris Jansons izvērtē viņam piemērotā apcietinājuma efektivitāti, pamatojoties uz Eiropas tiesu praksi. Uļmans tiesībsargam sūdzējās, ka viņam tiekot liegta iespēja iepazīties ar informāciju, ar kuru pamatota viņa turēšana apcietinājumā.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošais tiesībsarga atzinums, tiesa regulāri ir vērtējusi drošības līdzekļa pamatotību. Kaut arī pamatojums apcietinājuma lēmumiem varētu būt izvērstāks, tas nepadara tiesas lēmumus par pretlikumīgiem. Tiesa savus lēmumus bija pamatojusi ar iespējamajiem draudiem izmeklēšanai, kuri varētu tikt nodarīti, ja Uļmans tiktu atbrīvots. Tāpat tiesa secināja, ka pastāv risks, ka Uļmans var mēģināt izvairīties no tiesas procesa jeb bēgt.

Pirmstiesas kriminālprocesā tika noskaidroti noziedzīgo nodarījum izdarīšanas apstākļi un iesaistītās personas, tostarp viņu savstarpējā lomu sadale nozieguma īstenošanai. Noskaidrots, ka apsūdzēto izdarītā noziedzīgā nodarījuma motīvs bija nepatika pret administratoru, viņam pildot savus profesionālos pienākumus.

LTV raidījums «de facto» vēsta, ka Uļmanam kā uzņēmuma SIA «Rego Trade» bijušajam valdes loceklim esot radusies nepatika pret Bunkus kā šīs firmas maksātnespējas administratoru. Par Bunkus slepkavību organizatoram tikuši piedāvāti 100 000 eiro, izpildītājam — 200 000 eiro. Vairāk nekā 100 000 tūkstoši eiro izpildītājam netika samaksāti.

Abiem apsūdzētajiem piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums.

Prokurors līdz šim nav komentējis, vai motīvs bija saistīts ar uzņēmuma SIA «Rego Trade» maksātnespējas lietu, kurā Bunkus bija maksātnespējas administrators.

Bunkus tika nošauts 2018.gada 30.maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna.

Nodibinājums «Martins Bunkus Justice Foundation» iepriekš ziņoja, ka Bunkus slepkavības pasūtītāji un organizatori izmanto tādas metodes kā norādīšana uz viltus «alternatīvajiem» aizdomās turamajiem, šaubu sēšana sabiedrībā par tiesībaizsardzības iestāžu veikto darbu un manipulēšana ar lietas patiesajiem apstākļiem ar viltus ziņu palīdzību.