Ašeradens: Nodokļu slogs no darbaspēka būtu jāpārceļ uz patēriņu

Finanšu ministrijas (FM) vadītā nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas darba grupā patlaban notiek ekspertu diskusijas par darbaspēka nodokļiem. Ašeradens norādīja, ka Latvijā tie ir augstākie Baltijā, tāpēc jāmeklē risinājumi, kā tos izlīdzināt vismaz Baltijas līmenī.

Pēc ekspertu diskusijām sekos ekspertu diskusijas ar politiķiem, pēc tam diskusijas ar sociālajiem partneriem, bet Ašeradens prognozēja, ka tuvākajās nedēļās darbaspēka nodokļu arhitektūrai būtu jābūt skaidrai.

Līdz šim nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas darba grupa ir izanalizējusi uzņēmumu ienākuma nodokli un secinājusi, ka līdzšinējā politika atstāt peļņu uzņēmumu rīcībā līdz dividenžu izmaksai ir bijusi pareiza.

Ministrs skaidroja, ka banku kreditēšana bijusi ļoti konservatīva, un uzņēmumu rīcībā esošā peļņa bijusi vienīgais attīstības resurss uzņēmumiem.

Savukārt darbaspēka nodokļi ir naudietilpīgs risinājums, atzina Ašeradens, norādot, ka darba grupā tiek mēģināts atrast veidu, kā tas pēc iespējas mazāk ietekmētu pārējos nodokļus. Tāpat ministrs uzsvēra, ka kopējā nodokļu politikas loģika saka, ka nodokļi no darbaspēka būtu jāpārceļ uz patēriņu.

Jautāts, vai tiks lemts arī par iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāti līdz kaimiņvalstu līmenim, finanšu ministrs norādīja, ka uz šo jautājumu varēs atbildēt tiklīdz darba grupa tiks galā ar darbaspēka nodokļu dizainu. Patlaban šāds priekšlikums ir apspriešanā.

Jau ziņots, ka līdz 2024.gada maija beigām jāizstrādā nodokļu politikas pamatnostādnes.

Sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem FM jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, ar kurām nodrošināta izsvērta nodokļu politika vidējā termiņā, ņemot vērā valdības deklarācijas prioritātes — reģionālā konkurētspēja, nevienlīdzības mazināšana, un nodokļu ieņēmumi attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP).

Nodokļu politikas pamatnostādņu uzdevums ir nodrošināt ekonomisko izaugsmi atbalstošu nodokļu politika, kas stimulē darbaspēka mobilizāciju, investīcijas produktivitātes pieaugumā un veicina akumulētā kapitāla uzkrāšanos.

Iepriekš sarunā ar žurnālistiem Ašeradens sacīja, ka būtiskākas nodokļu izmaiņas gaidāmas no 2026.gada.

Ministrs skaidroja, ka patlaban darbs pie Nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024.-2027.gadam tiek turpināts. Lai gan iepriekš bija plānots, ka šis darbs tiks pabeigts 2023.gada decembrī, līdz ar koalīcijas un valdības maiņu un attiecīgās darba grupas sastāva izmaiņām, darbs pie pamatnostādnēm pagarināts līdz 2024.gada vidum.

Attiecīgi arī nodokļu izmaiņas būs spēkā no 2026.gada, nevis no 2025.gada, kā tika plānots iepriekš. Vienlaikus Ašeradens uzsvēra, ka tiek saglabāts princips būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā veikt vienu reizi politiskā četru gadu cikla laikā.

Ašeradens stāstīja, ka nodokļu politikas izmaiņu mērķi ir panākt iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi, kas būtu straujāka par 3% gadā un eksportu virs 85% no IKP. 

Ministrs arī iepriekš sacīja, ka Nodokļu politikas pamatnostādnēs jau ir vienošanās saglabāt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) esošajā formā ar 0% likmi reinvestētajai peļņa, jo tas ir atzīts par izaugsmi veicinošu.

Finanšu ministrs skaidroja, ka 2018.gadā veiktā UIN reforma veicinājusi uzņēmumu pašu kapitāla pieaugumu, kas nodrošina uzņēmumiem iespēju attīstīties arī pie stagnējoša kreditēšanas apjoma.