Ar četru miljonu eiro sākumcenu izsolīs «PNB Asset Management» valsts fondēto pensiju ieguldījumu plānus

Izsolē, kas notiks 2020.gada 29.aprīlī plkst.10.30, ar augšupejošu soli piedāvās iegādāties «PNB Asset Management» valsts fondēto pensiju ieguldījumu plānu «PNB aktīvais ieguldījumu plāns «Gauja»», «PNB sabalansētais ieguldījumu plāns «Venta»» un «PNB konservatīvais ieguldījumu plāns «Daugava»» pārvaldīšanas tiesības.

Izsoles solis ir 100 000 eiro.

Visām personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 2020.gada 22.aprīlim plkst. 23.59 jāiemaksā «PNB Asset Management» kontā drošības nauda 10% apmērā no izsoles sākumcenas, kā arī dalības maksa 2420 eiro apmērā, un jāiesniedz bankā atbilstoši izsoles noteikumiem sagatavots iesniegums par dalību ieguldījumu plānu izsolē un citi izsoles noteikumos minētie dokumenti.

«Manapensija.lv» dati liecina, ka «PNB Asset Management» aktīvā ieguldījumu plāna «Gauja» kopējā aktīvu vērtība pirmdien, 17.februārī, bija 59,973 miljoni eiro, konservatīvā ieguldījumu plāna «Daugava» kopējā aktīvu vērtība bija 38,624 miljoni eiro, bet sabalansētā ieguldījumu plāna «Venta» kopējā aktīvu vērtība bija 38,22 miljoni eiro.

Ieguldījumu plānam «Gauja» ir 27 845 dalībnieki, ieguldījumu plānam «Daugava» — 24 233 dalībnieki, bet ieguldījumu plānam «Venta» — 17 465 dalībnieki.

Savukārt aktīvā ieguldījumu plāna «Gauja» ienesīgums gada laikā bija 10,42%, konservatīvā ieguldījumu plāna «Daugava» ienesīgums gada laikā bija 8,74%, bet sabalansētā ieguldījumu plāna «Venta» ienesīgums gada laikā bija 9,67%.

Jau vēstīts, ka «PNB bankas» darbība tika apturēta 2019.gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja «PNB banku» par maksātnespējīgu. Par bankas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Vigo Krastiņš.  

«PNB bankas» darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) kā «PNB bankas» tiešais uzraugs 2019.gada 15.augustā nolēma atzīt «PBN banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un lēma par noguldījumu nepieejamību. 

ECB kā «PNB bankas» tiešais uzraugs pieņēma šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.