5 tendences uzņēmumu darbībā 2024. gadā

Viesturs Slaidiņš, Jumis Pro vadītājs

Rēķini kļūst elektroniski

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada 1. janvāra ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Ja vien pēdējā brīdī netiks veiktas korekcijas koncepcijā, tad uzņēmumiem un publiskajam sektoram atlicis viens gads, lai pilnībā pārietu uz mašīnlasāmu rēķinu apriti. Tas nozīmē atbilstošu grāmatvedības sistēmu ieviešanu tiem, kuriem tādas vēl nav, un nepieciešamo prasmju apgūšanu. Šis process sagaida vairāk nekā pusi Latvijas uzņēmumu un iestāžu. Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrojām, ka šobrīd e-rēķinu aprite funkcionē aptuveni 42-46% Latvijas uzņēmumu un iestāžu, galvenokārt lielajos, daudzus cilvēkus nodarbinošajos. Savukārt mazo un vidēju uzņēmumu vidū joprojām ir populāri elektroniski sagatavoti, taču PDF formātā saglabāti un pa e-pastu vai saziņas lietotnēm nosūtīti dokumenti. Līdz ar to šajā jomā uzņēmējiem būs darba pilnas rokas.

Dati tikai mākonī

Mākoņpakalpojumi uzņēmumu dienaskārtībā lielākā vai mazākā mērā figurējuši vismaz pēdējos 10 gadus, taču šis varētu būt pēdējais gads, kad par tiem tiek runāts tendenču kontekstā. Proti, 2024. varētu būt tas gads, kad pāreja uz mākoņpakalpojumiem biznesa pasaulē tiks pabeigta pilnībā, un dažādu programmu lokālās, datorā vai uzņēmuma serverī glabātās versijas «atmirs». Jau šobrīd programmu izstrādātāji lielākoties fokusējas uz mākoņservisu pilnveidošanu, lokālās versijas atstājot novārtā. Sagaidāms, ka ļoti drīzā nākotnē tās vairs vispār nesaņems uzlabojumus un drošības atjauninājumus, un lietotāji faktiski būs spiesti izvēlēties mākoņpakalpojumu, lai varētu izmantot jaunākās iespējas un drošākos risinājumus.

Digitāla dokumentu aprite

Rēķini ir tikai viena dokumentu kategorija, kas šogad piedzīvos vērienīgu digitalizāciju. Tas pats notiek arī ar līgumiem, atvaļinājumu pieteikumiem, komandējuma rīkojumiem, pavadzīmēm, čekiem un citiem dokumentiem. No «Vadītāja digitālā portreta» izriet, ka gandrīz puse uzņēmumu un iestāžu jau ir ieviesušas datorsistēmas, kas ļauj uzturēt pilnībā digitālu dokumentu apriti. Tā kā šīs sistēmas kļūst finansiāli pieejamākas un viedtelefonu uzvaras gājiena dēļ pat mazkvalificēto darbinieku digitālās prasmes ir pieaugušas, pāreja uz elektronisku dokumentu apmaiņu ir neizbēgama pat nelielos uzņēmumos. Procesu pasteidzinās vēlme paaugstināt darba produktivitāti, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu personāla dārgās darba stundas. Biznesa un citu vadības sistēmu lietotāju pieredze jau uzskatāmi pierādījusi, ka digitāla dokumentu aprite patiešām spēj atbrīvot darbiniekus no daudzām liekām darbībām.

Vadītāji vairāk iesaistās uzraudzībā

Pandēmijas laikā notikusi straujā digitalizācija ienesa būtisku korekciju uzņēmumu vadītāju uzvedībā. Ja iepriekš sekošana naudas plūsmai un citiem procesiem tika atstāta atbilstošo speciālistu ziņā, vadītajam sapulcēs noklausoties to ziņojumus, tad tagad vadības sistēmu mobilās lietotnes un mākoņpakalpojumi sniedz lielisku iespēju vadītajam pašam regulāri pētīt svarīgus uzņēmuma darbības rādītājus. Ja 2020. gada nogalē specializētās sistēmās ielūkojās vien 30% vadītāju, tad pērnā gada «Vadītāja digitālais portrets» aptaujā noskaidrots, ka tagad tā rīkojas jau 46%.

Pieaugumā liela loma ir pašām datorsistēmām, kas gadu gaitā kļuvušas pārskatāmākas un vieglāk lietojamas. Piemēram, uzņēmuma vadības sistēma — mākoņrisinājums Jumis — ir universāls biznesa instruments, nevis rīks grāmatvedim atskaišu sagatavošanai. Tajā un līdzīgās sistēmās var viegli izveidot pārskatāmus datu grafikus, salīdzināt līknes dažādos griezumos un periodos, tādējādi sniedzot padziļinātu ieskatu par uzņēmuma attīstību.

Aizvien vairāk mākslīgā intelekta

Aizgājušajā gadā biznesa pasaulē skaļi izskanējušais vārdu salikums mākslīgais intelekts (MI) ir ieradies uz palikšanu. Vismaz tuvāko desmitgadi tā būs «karsta tēma», jo izstrādātāji piedāvās uzņēmumiem aizvien jaunus MI rīkus, kas atrisinās dažādas problēmas. Jau tagad programmatūras izstrādes platformas GitHub radītais rīks Copilot palīdz piecreiz ātrāk programmēt, kamēr strauji progresējošie valodas modeļi atvieglo tekstu sagatavošanu un parūpējas par vizuālo noformējumu. Šogad salīdzinoši vienkārši varēs izmantot MI aģentus, kuri spēj pildīt konkrētus rīkojumus. Piemēram, reizi dienā savākt datus un sagatavot atskaites. Tie var būt gan par uzņēmuma apgrozījumu, gan par pieprasītākajiem produktiem un to pārdošanas izmaiņām atkarībā no cenas. Būtiski, ka dati tiek apkopoti un sagatavoti ļoti ātri, dažās minūtēs, kamēr cilvēkam identiska uzdevuma veikšana aizņem vairākas stundas. Labākie aģenti kā Agent GPT, Claude 2, Attri un vairāki citi spēj paši pieņemt lēmumus, mācīties un analizēt. Nākamais solis ir padarīt tos spējīgus saprast ar balsi dotu komandu, lai aģentu varētu nodarbināt gluži kā cilvēku – dodot darba uzdevumu sapulces laikā.

Visas minētās tendences uzskatāmi parāda, ka digitālie rīki ieņem aizvien nozīmīgāku lomu progresīvāko uzņēmumu ikdienas darbā. Tie uzņemas rutīnas uzdevumu veikšanu, tādējādi tādiem kvalificētiem speciālistiem kā grāmatvežiem, finansistiem, mārketinga vadītājiem, dizaineriem, datu analītiķiem un citiem izbrīvējot vairāk laika analizēšanai un kvalitatīvos datos balstītu lēmumu pieņemšanai. Turklāt digitālie rīki kļūst aizvien radošāki un nu jau palīdz ģenerēt idejas, tādēļ var droši teikt, ka līdz ar aizvien jaunu MI balstītu funkciju integrēšanu šajos risinājumos to izmantošana tuvāko gadu laikā tikai pieņemsies spēkā.